Antropomorfisms

Antropomorfisks trusis Džona Teniela ilustrācijā Luisa Kerola grāmatai "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē"

Antropomorfisms (grieķu: anthropōs — ‘cilvēks’, grieķu: morphē — ‘forma, veids’) ir cilvēka īpašību (kā fizisku, tā emocionālu) piedēvēšana dažādām lietām vai būtnēm, piemēram, dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem, kā arī izdomātām jeb mītiskām būtnēm. Par antropomorfismu dēvē arī dieva iztēlošanos cilvēka veidolā. Antropomorfiskas dievības raksturīgas politeismam jeb daudzdievībai. Antropomorfiski objekti spēj just pārdzīvojumus un emocijas, runāt, domāt, veikt apzinātas cilvēciskas darbības.

Antropomorfisms dominēja agrīnajās sabiedrības attīstības stadijās un izpaudās cilvēcisku īpašību piešķiršanā pielūgšanas objektiem.

Mūsdienās antropomorfisms saglabājies reliģisko sistēmu, it sevišķi arhaiskāko, ietvaros. Tas raksturīgs arī bērna attīstības agrākajām fāzēm. Ikdienā antropomorfisms saglabājies ne vairs kā pasaules uzskats, bet kā valodas izteiksmes veids, tai skaitā arī zinātnē un tehnikā (piemēram, datora atmiņa).

Skatīt arī

• Antropais princips
• Personifikācija