Pāriet uz saturu

Stefordšīras depozīts

Vikipēdijas lapa

Stefordšīras depozīts (angļu: Staffordshire Hoard) ir lielākais līdz šim atrastais anglosakšu zelta un sudraba metāla izstrādājumu depozīts. Tas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta, 1,4 kg sudraba un aptuveni 3500 granāta kluasānu juvelierizstrādājumus.[1] Vēsturniece Keta Džermena to raksturo kā "iespējams, vislabāko agrīno viduslaiku artefaktu kolekciju, kas jebkad atklāta".[2]

Depozīts, visticamāk, tika noglabāts laikā no 650. līdz 675. gadam, un tajā ir artefakti, kas, iespējams, veidoti 6. un 7. gadsimtā.[3] Tas tika atklāts 2009. gadā laukā netālu no Hamervičas ciema, netālu no Ličfīldas pilsētas, Stefordšīrā, Anglijā. Depozīta noglabāšanas laikā šajā vietā atradās anglosakšu karaliste Mersija.

Atrastajam depozītam ir svarīga nozīme anglosakšu kultūras izpētē un analīzē.[4] Gandrīz visi depozīta artefakti pēc rakstura ir kaujinieciski un nesatur priekšmetus, kas īpaši paredzēti sievietēm. Vidējā priekšmetu apstrādes kvalitāte ir ārkārtīgi augsta un īpaši ievērojama, ņemot vērā lielo atsevišķu priekšmetu skaitu, piemēram, zobenus un ķiveri, no kuriem cēlušies daudzi depozītā esošie priekšmetu fragmenti.

Depozītu vēlāk kopīgi iegādājās Birmingemas muzejs un mākslas galerija un Henlijas Keramikas muzejs un mākslas galerija par 3,28 miljoniem mārciņu saskaņā ar 1996. gada Dārgumu aktu.

Izpēte un saglabāšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā tika uzsākts liels pētniecības un saglabāšanas projekts, lai attīrītu, izpētītu Stefordšīras depozīta priekšmetus. Projektu finansē Historic England, Birmingham Museums Trust un Potteries Museum & Art Gallery, Stokā ar citu mecenātu atbalstu.[5]

Pētniecības projekta pirmais posms ilga no 2012. līdz 2014. gadam un galvenokārt bija vērsts uz priekšmetu tīrīšanu un kataloģizēšanu, kā arī zinātniskās analīzes programmas veikšanu Britu muzejā. "Grupēšanas uzdevums" 2014. gadā apvienoja visus priekšmetus vairāku nedēļu intensīvam pētījumam, un pēc tam otrajā fāzē koncentrējās uz bojātu priekšmetu restaurāciju, turpmāku zinātnisku analīzi un tipoloģisko izpēti.[6] Priekšmetu izpēte tika pabeigta 2016. gadā, un tālāk turpinās darbs pie rezultātu galīgās publicēšanas, kas ietvers tiešsaistes katalogu, kā arī pētījumu publikāciju.[7]

Pētījuma projekts ir atklājis daudzus jaunus faktus par depozīta priekšmetiem, tostarp vairākus jaunus priekšmetus un informāciju par metāla izstrādājumu izgatavošanu un priekšmetu konstrukciju. Piemēram, tiek uzskatīts, ka bizantiešu monētas ir galvenais priekšmetos atrastā zelta avots, un granāts, iespējams, tika pārstrādāts no romiešu priekšmetiem, no kuriem daži no tiem iegūti pat Indijā un Šrilankā.

  1. «Staffordshire Gold Hoard - Pictures, More From National Geographic Magazine». web.archive.org. 2016. gada 25. dec. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. Decembris. Skatīts: 2024. gada 6. Jūlijs.
  2. Jarman, Cat (2021). River Kings: The Vikings from Scandinavia to the Silk Roads. London: William Collins. p. 174. ISBN 978-0-00-835311-7.
  3. Cool, Hilary (Winter 2015–2016). "The Staffordshire Hoard". Historic England Research News. No. 2. Historic England.
  4. «Anglo-Saxon gold: largest ever hoard officially declared treasure». The Telegraph. 2009. gada 23. sept.
  5. https://web.archive.org/web/20161220033843/http://www.staffordshirehoard.org.uk/conservationandresearch/the-research-programme
  6. https://web.archive.org/web/20170620011938/http://www.staffordshirehoard.org.uk/news/secrets-of-staffordshire-hoard-revealed
  7. https://web.archive.org/web/20170223051448/http://www.staffordshirehoard.org.uk/news/staffordshire-hoard-conservation-programme-completed

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]