Stenozējošs ligamentīts

Stenozējošs ligamentīts ir plaukstas cīpslu iekaisīga saslimšana. Angliski rakstošajā medicīnas literatūrā šādu jēdzienu nelieto. Zem stenozējošā ligamentīta diagnozes slēpjas vairākas pataloģiju grupas: pirkstu stenozējošs ligamentīts, De Kervēna slimība u.c.

Klīniskā aina

Sāpes, tūska, kustību ierobežojums pirkstos un plaukstā. Reizēm pirkstos ir "ķeršanās" sajūta t.i. pacientam pirkstu saliecot vai atliecot rodas klikšķa efekts. Sevišķi izteikti šie simptomi ir no rīta. Nereti virs cīpslu makstīm un kanāliem var iztaustīt sāpīgu bumbulīti - gangliju.

Etioloģija

Visbiežāk stenozējošs ligamentīts rodas pie plaukstas cīpslu un saišu nefizioģiskām īslaicīgām pārslodzēm vai arī fizioloģiskām, bet ilgstošām slodzēm. Šī pataloģija bieži ir saistīta ar nepareizu darba organizāciju, ergonomiku. Atsevišķos gadījumos ierosinošais faktors nav zināms, bet biežāk stenozējošos ligamentītus novēro sievietēm, cukura diabēta slimniekiem un pacientiem ar proporcionāli īsiem pirkstiem.

Ārstēšana

Pamatā konservatīva. Sākotnēji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus gan tablešu formā, gan vietēju ziežu un krēmu veidā, kā arī ortozes un saudzējošu režīmu. Jāatzīmē, ka tieši saudzējošais režīms ir patoģēnētiskās ārstēšanas pamatā t.i., ja ir pārslodze, tad vajag atslodzi. Ja iepriekšminētā terapija nav pārāk efektīva, tad var nākties injicēt lokālus sintētisko steroīdu preparātus (piemēram, triamcionolona). Ja arī šī ārstēšana nedod rezultātus. Par konservatīvās terapijas efektivitāti var spriest ne ātrāk kā pēc 6 nedēļām. Pēdējā iespēja ir ķirurģiska operācija, kuras laikā konkrētais cīpslas maksts tunelis tiek atvērts (dekompresēts). Šādas operācijas veic plaukstas ķirurgi, mikroķirurgi (plastiskie ķirurgi) un ortopēdi.

Ārējās saites

• Latvijas Plastiskās un Mikroķirurģijas centrs