Stereotipi par ebrejiem

1908. gada stereotipiska ebreju vīrieša karikatūra

Stereotipi par ebrejiem ir vispārināti priekšstati par ebrejiem, kas bieži vien ir kariķēti, aizspriedumaini un antisemītiski.

1873. gada karikatūra, kurā attēlotas stereotipiskas ebreju ārējās iezīmes

Karikatūrās aškenazu ebreji parasti tiek attēloti ar lieliem deguniem un tumšām acīm ar nolaistiem plakstiņiem. Pārspīlētas vai groteskas ebreju sejas iezīmes bija galvenais nacistu un retāk arī padomju propagandas elements. Priekšstats par lielo vai ērgļa "ebreju degunu" joprojām ir viena no izplatītākajām un raksturīgākajām pazīmēm, kas raksturo kādu kā ebreju.

Nacisma propagandas kampaņas laikā, kas bija vērsta pret ebrejiem, vairākkārt tika pieminēts, ka ebrejus var atpazīt pēc tā, ka viņi runājot izmanto rokas: "Ebrejs, runājot, kustina rokas." Tas ir pārtapis mūsdienu stereotipos par ebrejiem, līdzīgi kā par citiem Eiropas iedzīvotājiem, proti, itāļiem, kas runājot, kustina rokas.

Bieži izplatīts stereotips ir tas, ka ebreji uz jautājumu atbild ar jautājumu. Tas tiek izmantots humorā un literatūrā, kad ir nepieciešams attēlot kādu varoni kā "tipisku ebreju".

Par ebrejiem ir izveidojušies stereotipi, ka viņi ir alkatīgi un skopi. Tas radies viduslaikos, kad kristīgā baznīca aizliedza kristiešiem aizdot naudu uz procentiem. Ebreji bija tiesiski ierobežoti nodarboties ar profesijām, kas parasti bija liegtas kristiešiem, tāpēc daudzi no viņiem nodarbojās ar naudas aizdevumiem. Tā rezultātā viduslaikos un renesanses laikmetā ebreji tika asociēti ar alkatību.