Stonhendža
| Stonhendža Stonehenge | |
|---|---|
 | |
  Stonhendža  Stonhendža  Stonhendža | |
| Koordinātas | 51°10′44″N 1°49′34″W / 51.17889°N 1.82611°WKoordinātas: 51°10′44″N 1°49′34″W / 51.17889°N 1.82611°W |
| Atrašanās vieta |
.svg){kind=small} Viltšīra, Anglija, Apvienotā Karaliste |
| Tips |
|
| Materiāls | smilšakmens |
| Garums | 30 m (diametrs, attiecas uz akmens apli) |
| Augstums | 4 m |
| Sākuma datums | ap 3100. gadu p.m.ē. |
| Pabeigšanas datums | ap 1600. gadu p.m.ē. |
| Sabiedriskais transports | |
| Oficiālais nosaukums: Stonhendža, Eivberija un apkārtējie pieminekļi | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | i, ii, iii |
| Iekļauts | 1986. gads |
| Aizsardzības nr. | 373 |
| Valsts |
Apvienotā Karaliste |
| Platība | 4985,4 ha |
Stonhendža (angļu: Stonehenge, izrunā: /ˌstəʊnˈhendʒ/) ir neolīta un bronzas laikmetā veidots arheoloģiskais piemineklis Viltšīrā, Apvienotajā Karalistē. Tā atrodas 3 km uz rietumiem no Eimberijas pilsētas, aptuveni 13 km attālumā uz ziemeļiem no Solsberijas. Stonhendža ir veidota no aplī izvietotiem milzīgiem akmens bluķiem. Stonhendža ir veidojusies ilgstošā laika posmā, no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Stonhendža, pēc daļas zinātnieku domām, ir veidota kā senais Mēness un Saules kalendārs.[nepieciešama atsauce] Šo akmeņu izvietojums pieļauj, ka noteiktā laikā Saule spīd starp noteiktiem akmeņiem. 1986. gadā Stonhendža, kā arī tās tuvumā esošā Eivberija un citi apkārtējie pieminekļi tika iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Astronomiski nozīmīgās dienās pie Stonhendžas pulcējas moderno pagānisko kultu aktīvisti.[1]
Struktūra un apkārtne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stonhendža ir veidota no aplī izvietotiem milzīgiem smilšakmens bluķiem. Stonhendža tapa trīs posmos laikā no 3100. gada p.m.ē. līdz 1600. gadam p.m.ē. Arheologi domā, ka apkārtējais zemes valnis un grāvis ir veidoti ap 3100. gadu p.m.ē.,[2] bet stāvošie akmeņi tika uzcelti laika periodā no 2400. un 2200. gadu p.m.ē.[3] Joprojām nav skaidrības, kā tieši šos akmeņus attransportēja uz pašreizējo Stonhendžas vietu, it īpaši tāpēc, ka tas bija pirms riteņa izgudrošanas.
Stonhendžas apļa iekšpusē ir atrodami mazāki akmens bluķi, kuru masa ir no 2 līdz 5 tonnām. Tie tiek saukti par "zilajiem akmeņiem", jo ir zilganā krāsā, kad kļūst mitri. 30 no šiem akmeņiem ir no diabaza, 5 ir no riolīta, vēl citi 5 ir no dažādiem magmatiskajiem iežiem, bet pēdējie 3 ir no smilšakmens.[4] Tiek pieļauts, ka šie akmeņi ir vesti no mūsdienu Velsas teritorijas, aptuveni 220 km attāluma.
Vēl apļa iekšpusē pa perimetru ir atrodamas 56 mazas bedrītes (tiek sauktas arī par Obrija bedrēm), kuras, iespējams, izmantotas astronomiskiem mērījumiem. Tajās ievietoja koka vai akmens stabus, kas ļāva sekot līdzi debess ķermeņu kustībām.
Netālu no Stonhendžas atrodas pārslogota automaģistrāle A303, kuru pēc gadiem ilgiem tiesu strīdiem 2024. gadā galīgi izlēma ieslēpt tunelī.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Рядом со Стоунхенджем все же проложат тоннель. Его противники проиграли в суде». BBC News Русская служба (krievu). 2024-02-20. Skatīts: 2024-02-20.
- ↑ «History of Stonehenge» (angļu). stonehenge.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. Novembris. Skatīts: 2020. gada 23. septembrī.
- ↑ James Morgan. «Dig pinpoints Stonehenge origins». BBC, 2008. gada 21. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 22. septembris. Skatīts: 2008. gada 22. septembris.
- ↑ «How Stonhenge Worked» (angļu). HowStuffWorks. Skatīts: 2020. gada 23. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stonhendža.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|