Struma (upe)
| Struma | |
|---|---|
| bulgāru: Струма | |
| grieķu: Στρυμόνας | |
 | |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Vitoša 42°32′18″N 23°15′32″E / 42.53833°N 23.25889°E |
| Ieteka | Egejas jūra 40°47′14″N 23°50′59″E / 40.78722°N 23.84972°EKoordinātas: 40°47′14″N 23°50′59″E / 40.78722°N 23.84972°E |
| Caurteces valstis |  Bulgārija,  Grieķija
|
| Garums | 415 km |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 70 m³/s |
| Baseina platība | 17 000 km² |
 Struma Vikikrātuvē
| |
Struma jeb Strimona (bulgāru: Струма, grieķu: Στρυμόνας) ir 415 kilometrus gara upe Bulgārijā (290 kilometru garumā) un Grieķijā. Ietek Egejas jūrā.
Sākas Vitošas kalnos uz dienvidiem no Sofijas. Tek lielākoties uz dienvidiem. Bulgārijas teritorijā Struma lielākoties ir kalnu upe, bet Grieķijā tā tek pa plašāku ieleju. Augštecē, Bulgārijas teritorijā savulaik bija attīstīta brūnogļu ieguve. Grieķijā upe caurtek Kerkini ezeram. Tas ir mākslīgi izveidots 1932. gadā mitrāju masīva vietā. Ezers ir ļoti svarīga migrējošo putnu vieta. Ieteka Egejas jūrā Strimonas līcī. Lielākā pieteka - Strumica. Upes krastos atrodas Pernika, Radomira, Kistendila, Blagojevgrada, Sandanski, Petriča, Sere.
Netālu no Strumas ietekas Egejas jūrā atrodas senā Amtipole. Upe vairākkārt aprakstīta sengrieķu mitoloģijā un sengrieķu ģeogrāfu darbos. Strimonas dzērves ir motīvs vairāku seno romiešu, piemēram Vergilija, dzejā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Struma.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|