Struplapu glīvene

Vikipēdijas lapa
Struplapu glīvene
Potamogeton obtusifolius (Mert. et W.D.J.Koch)
Struplapu glīvene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaCirveņu rinda (Alismatales)
DzimtaGlīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
ĢintsGlīvenes (Potamogeton)
SugaStruplapu glīvene (Potamogeton obtusifolius)
Struplapu glīvene Vikikrātuvē

Struplapu glīvene (latīņu: Potamogeton obtusifolius) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā dīķos un ezeros sastopama retumis.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Struplapu glīvene ir daudzgadīgs, 0,4-0,9 m garš lakstaugs. Tā stublājs ir pilnīgi iegremdēts, tievs un bagātīgi zarojošs. Ir tikai iegremdētas lineāras, sēdošas lapas, kas ir 2-10 cm garas un 0,2-0,4 cm platas un uz stublāja ir novietotas blīvos pušķos. Rodas iespaids, ka stublājs (īpaši neziedošie zari) ir ļoti blīvi aplapoti. Šo iespaidu pastiprina platās (1-1,5 cm garās), plēvjainās pielapes un lapainās īsvasas. Lapas gals ir strups, noapaļots, dažreiz ar ļoti īsu dzeloņsmaili. Lapas ar 3 (retāk 5) galvenajām dzīslām, kas galā savienojas; sāndzīslas parasti sliktāk saskatāmas nekā vidusdzīsla. Ir daudzas šķērseniskas dzīsliņas. Katrā ziedkopā ir 4-10 ziedi, kas ir izvietoti 0,5-1,5 cm garās vārpās, ziedkopas kāts aptuveni vārpas garumā. Auglis ir plakans, strupi šķautņains riekstiņš ar nelīdzenu malu un īsu, resnu, stāvu knābi. Zied no jūnija beigām līdz augusta vidum.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]