Stīvs Vozņaks

Vikipēdijas lapa
Stīvs Vozņaks
Steve Wozniak
Stīvs Vozņaks
Personīgā informācija
Dzimis 1950. gada 11. augustā (73 gadi)
Sanhosē, Kalifornija, ASV
Nodarbošanās programmētājs, elektronikas inženieris, filantrops, uzņēmējs
Ienākumi 100 miljoni dolāru[1]
Bērni 3
Augstskola Kolorado universitāte Bolderā (izmests)
Kalifornijas Universitāte (Bērkli)
(Zinātņu bakalaurs elektriskajā inženierijā un datorzinātnē (EECS), 1987)

Stīvens Gerijs Vozņaks (angļu: Stephen Gary Wozniak; dzimis 1950. gada 11. augustā), pazīstams arī kā Woz, ir amerikāņu datorinženieris un programmētājs, kas kopā ar biznesa partneri Stīvu Džobsu un Ronaldu Veinu (Ronald Wayne) nodibināja kompāniju Apple Computer, kura tagad zināma kā Apple Inc. Vozņaks septiņdesmitajos gados viens pats radīja datorus Apple I un Apple II. Šie datori ievērojami veicināja mikrodatoru revolūciju. Pateicoties darbam Apple 1970. un 1980. gados, viņš un Džobss tiek plaši atzīti par diviem ievērojamiem personālo datoru revolūcijas pionieriem.

1975. gadā Vozņaks sāka izstrādāt Apple I datoru,[2](p150) ar kuru aizsākās Apple kompānija un kuru viņš un Džobss pirmo reizi sāka tirgot nākamajā gadā. Galvenokārt viņš izstrādāja 1977. gadā ieviesto Apple II, kas pazīstams kā viens no pirmajiem ļoti veiksmīgajiem masveidā ražotajiem mikrodatoriem,[3] savukārt Džobss pārraudzīja tā putuplasta plastmasas korpusa izstrādi, un agrīnais Apple darbinieks Rods Holts izstrādāja SMPS barošanas avotu.[4] Kopā ar programmatūras inženieri Džefu Raskinu, Vozņakam bija liela ietekme uz sākotnējo Apple Macintosh koncepcijas sākotnējo izstrādi no 1979. līdz 1981. gadam, kad Džobss pārņēma projektu pēc Vozņaka īslaicīgas aiziešanas no uzņēmuma traumatiskas lidmašīnas avārijas dēļ.[5][6] Pēc aiziešanas no Apple 1985. gadā, Vozņaks nodibināja CL 9 un izveidoja pirmo programmējamo universālo tālvadības pulti, kas tika izlaista 1987. gadā. Pēc tam viņš savas karjeras laikā radīja vairākus citus uzņēmumus un filantropiskus pasākumus, galvenokārt koncentrējoties uz tehnoloģijām K – 12 skolās.[7]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeras laikā Stīvs Vozņaks saņēmis vairākus apbalvojumus un goda rakstus par dažādiem sasniegumiem.

1979. gadā Vozņakam tika piešķirta ACM Greisa Mareja Hopera balva (Grace Murray Hopper Award). 1985. gadā kopā ar Stīvu Džobsu viņi saņēma ASV prezidenta Ronalda Reigana piešķirtu medaļu par sasniegumiem tehnoloģijās (National Medal of Technology). 1989. gada decembrī viņš saņēma goda doktora grādu inženierzinātnēs no Kolorādo universitātes Bolderā (University of Colorado at Boulder). Tur Vozņaks studējis 1960. gadu beigās. Viņš arī ziedojis universitātei līdzekļus, lai izveidotu "Woz lab", jeb datorzinātņu izglītības laboratoriju. 1997. gadā viņš tika pieņemts par biedru Datoru Vēstures muzejā (Computer History Museum). Vozņaks bija arī lielākais ziedotājs un veicinātājs Sanhosē Bērnu atklājumu muzeja (Children's Discovery Museum of San Jose) izveidē. Par godu viņam iela iepretim muzejam tika pārdēvēta par Woz Way, jeb Voza ceļu.

2000. gada septembrī Stīvs Vozņaks tika uzņemts Nacionālajā Izgudrotāju slavas zālē (National Inventors Hall of Fame). 2001. gadā viņam piešķīra septīto ikgadējo Heinca balvu par sasniegumiem tehnoloģijās, ekonomikā un nodarbinātības veicināšanā (Heinz Award). 2011. gadā tika piešķirts Aizeka Azimova Zinātnes balva (Isaac Asimov Science Award).

Stīvs Vozņaks saņēmis inženierzinātņu goda doktora grādus Keteringas Universitātē (Kettering University, 2005), Mičiganas štata universitātē (Michigan State University, 2011) un Santaklāras universitātē (Santa Clara University, 2012), tāpat arī goda grādus no Ziemeļkarolīnas štata universitātes (North Carolina State University) un Dienvidaustrumu Novas universitātes (Nova Southeastern University).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Steve Wozniak Net Worth». Celebrity Net Worth.
  2. Steve Wozniak, Gina Smith. iWoz: Computer Geek to Cult Icon: How I Invented the Personal Computer, Co-Founded Apple, and Had Fun Doing It. W. W. Norton & Company, 2006. ISBN 0-393-06143-4. OCLC 502898652.
  3. Jeremy Reimer. «Total share: 30 years of personal computer market share figures». Ars Technica, 2005. gada 14. decembris. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
  4. «Nolan Bushnell Appointed to Atari Board — AtariAge Forums — Page 30». Atariage.com. 2010. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 11. novembris.
  5. «Steve Wozniak on Newton, Tesla, and why the original Macintosh was a 'lousy' product». The Verge. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. marts. Skatīts: 2013. gada 28. jūnijs.
  6. «About Steve Wozniak aka 'The Woz'». Woz.org. Skatīts: 2017. gada 19. marts.
  7. «About Steve Wozniak aka 'The Woz'». Woz.org. Skatīts: 2017. gada 19. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]