Suleimana mošeja
| Suleimana mošeja | |
|---|---|
| Süleymaniye Camii | |
.jpg) | |
  Suleimana mošeja | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Stambula, Turcija |
| Koordinātas | 41°00′58″N 28°57′50″E / 41.01611°N 28.96389°EKoordinātas: 41°00′58″N 28°57′50″E / 41.01611°N 28.96389°E |
| Piederība konfesijai | Islāms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras tips | Mošeja |
| Celtniecības sākums | 1550 |
| Celtniecības beigas | 1557 |
| Specifikācija | |
| Kupola augstums (ārējais) | 53 m |
| Kupola diametrs (iekšējais) | 26 m |
| Minarets | 4 |
| Minareta augstums | 76 m |
| Būvmateriāli | Akmens, granīts, marmors |
Suleimana mošeja (turku: Süleymaniye Camii) ir Osmaņu impērijas laikā būvēta mošeja, kas atrodas Stambulā, Turcijā. Mošeju pasūtīja Suleimans Lieliskais, un tās projektu izstrādāja impērijas arhitekts Miimārs Sināns. Uz ēkas norādīts, ka tās pamatakmens ir ielikts 1550. gadā, bet tā pabeigta 1557. gadā, lai gan darbs pie kompleksa, iespējams, turpinājās vēl dažus gadus pēc tam.[1]
Suleimana mošeja ir viens no pazīstamākajiem Stambulas apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap Zelta ragu. To uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un vienu no Miimāra Sināna izcilākajiem darbiem. Tā ir lielākā osmaņu laikmeta mošeja pilsētā.[1][2][3]
Tāpat kā citi Osmaņu impērijas laika celtniecības objekti, mošeja ir daļa no lielāka kompleksa, kurā ietilpa arī medreses, sabiedriskā virtuve, slimnīca un citas iestādes. Aiz mošejas kiblas sienas atrodas slēgta kapsēta, kurā atrodas Suleimana Lieliskā un viņa sievas Sultānes Hirremas astoņstūra formas mauzoleji.[4]
Mošeja cieta 1660. gada Stambulas lielajā ugunsgrēkā, kas iznīcināja 2/3 no pilsētas, un sultāns Mehmeds IV to atjaunoja.[5] 1766. gada zemestrīces laikā daļa kupola sabruka. Turpmākie remontdarbi sabojāja to, kas bija palicis no Sināna sākotnējā dizaina (nesen veiktā apkope parādīja, ka viņš eksperimentēja ar zilo krāsu, pirms sarkanā kļuva par dominējošo kupola krāsu).[4]
Pirmā pasaules kara laikā pagalmu izmantoja kā ieroču noliktavu, un, kad daļa munīcijas aizdegās, mošeja cieta vēl vienā ugunsgrēkā. Tikai 1956. gadā tā atkal tika pilnībā atjaunota. No 2007. līdz 2010. gadam mošeja atkal tika atjaunota,[6] nākamajā desmitgadē turpinājās apkārtējā kompleksa daļu atjaunošana.
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Skats uz mošeju vēsturiskās Stambulas panorāmā -
Mošejas pagalms, skats uz lūgšanu zāli -
Lūgšanu zāles interjers, skatoties mihrāba virzienā -
Viena no vitrāžām uz kiblas sienas -
Suleimana Lieliskā mauzolejs
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Jonathan Bloom, Sheila Blair. Grove Encyclopedia of Islamic Art & Architecture: Three-Volume Set. OUP USA, 2009-05-14. ISBN 978-0-19-530991-1.
- ↑ Mohammad Gharipour. Calligraphy and Architecture in the Muslim World. Edinburgh University Press, 2019-07-30. ISBN 978-1-4744-6842-8.
- ↑ Andrew Petersen. Dictionary of Islamic Architecture. Routledge, 2002-03-11. ISBN 978-1-134-61366-3.
- ↑ 4,0 4,1 Godfrey Goodwin. A history of Ottoman architecture (repr izd.). London : Thames and Hudson, 1997. ISBN 978-0-500-27429-3.
- ↑ Baer, Marc David (2004-05). "The GREAT FIRE OF 1660 AND THE ISLAMIZATION OF CHRISTIAN AND JEWISH SPACE IN ISTANBUL" (en). International Journal of Middle East Studies 36 (2): 159–181. doi:10.1017/S002074380436201X. ISSN 0020-7438.
- ↑ A.A. «Süleymaniye Camii restorasyonunda sona doğru». www.hurriyet.com.tr (turku), 2010-11-09. Skatīts: 2024-04-09.