Sultāne Kosema

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sultāne Kosema ar Ibrahimu vai Muradu

Sultāne Kosema (1589.-1651.gada 2. septembris), arī pazīstama kā Sultāne Mahpeikere, bija viena no visietekmīgākajām sievietēm Osmāņu vēsturē. Kosema ieguva varu un ietekmi Osmaņu impērijas politikā, kad kļuva par Haseki sultāni kā favorīte un vēlāk legālā sieva Ahmedam I un kā Sultāne māte saviem dēliem Muradam IV un Ibrahimam I, un arī mazdēlam Mehmedam IV. Viņa bija viena no spēcīgākajām figūrām Sieviešu sultanātā un ir dzīvojusi 6 sultānu valdīšanas laikā: Ahmeda I, Mustafas I, Osmana II, Murada IV, Ibrahima I un Mehmeda IV.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgi tiek teikts, ka Kosema bija grieķu izcelsmes, kāda priestera meita, kuras vārds bija Anastasija, bet tas nav īsti skaidrs. Viņu 15 gadu vecumā nopirka Bosnijas gubernators un aizsūtīja uz Sultāna Ahmeda I harēmu. Pieņemot islāmu, meitenes vārdu mainīja uz Mahpeikeri ("skaistā"), bet vēlāk Ahmeds I nosauca viņu par Kosemu.

Haseki Sultāne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosema kļuva ietekmīga jau Ahmeda valdīšanas sākumā sakarā ar pārmaiņām harēma hierarhijā. Sultāne Safije, Ahmeda kādreiz varenā vecmāte, tika izraidīta uz Veco Pili 1604. gadā, bet Ahmeda Sultāne Māte Handana nomira gadu vēlāk. Šīs divas vakances ļāva Kosemai nokļūt harēma hierarhijas virspusē no viņas iepriekšējās pozīcijas kā Ahmeda trešajai vai ceturtajai favorītei.

Kā Haseki Sultāne Ahmedam I Kosema tika uzskatīta par viņa mīļāko konsortu un iznēsāja vairumu no viņa bērniem. Viņas laikā kā Haseki, Kosema saņēma 1000 akčes dienā un kā vairāku princešu mātei viņai bija tiesības organizēt viņu laulības, kurām bija politiska nozīme.

Avots liecina, ka 1612. gadā Ahmeds pavēlēja piekaut kādu sievieti par to, ka tā aizkaitināja Kosemu. Tā varētu būt bijusi Mahfiruze, Ahmeda konsorts un viņa vecākā dēla Osmana māte. Kosema arī centās pasargāt savu vīrabrāli Mustafu no nāvessoda. Pēc Mahfiruzes izraidīšanas no pils aptuveni padsmitajos gados Kosema un Osmans atrada kopīgu valodu. Viņa atļāva Osmanam braukt ar sevi vienā karietē, kad viņš parādijās tautai, bet par to uzzināja Ahmeds, kurš aizliedza viņiem tālāk kontaktēties.

Kosemas ietekme uz Sultānu ar gadiem pieauga un tiek teikts, ka viņa darbojās kā Ahmeda padomdevēja. Tomēr viņa neiesaistijās nopietnās problēmās bieži, jo Ahmeds nevēlējās tikt aizēnots vai kontrolēts. Kosema ir dažkārt apvainota, ka centusies aizsargāt savu bagātību un varu, nevis dinastiju vai Sultānu.

Kosemai arī bija ilga karjera kā Prinču aizstāvei. Iespējams, ka mantošanas likumu izmaiņas Ahmeda valdīšanas laikā ir viņas nopelns. Saskaņā ar Venēcijas sūtņa vārdiem, Kosema centās paglābt Mustafu no nāvessoda ar nodomu izglābt pašai savus dēlus.

Izsūtīšana uz Veco Pili[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā viņa vecāki, arī Ahmeds nomira vēl jauns 1617. gada 22. novembrī 27 gadu vecumā. Tādēļ Kosema zaudēja savu vietu un amatu Topkapi un tika izsūtīta uz Veco Pili sava vīra brāļa Mustafas I un sava padēla Osmana II valdīšanas laikā.

Tomēr mantošanas principa dēļ, laiku Vecajā Pilī prinča māte var nozīmēt kā laiku starp sava Sultāna nāvi un dēla kāpšanu tronī. Tas ļāva Kosemai paturēt savu statusu kā Haseki un saņemt 1000 akčes dienā, bet neskatoties uz to, šis statuss zaudēja savu ietekmi.

1619. gadā Kosemas vīra dēls Osmans I apciemoja viņu Vecajā Pilī 3 dienu garā vizītē, parādot Sultāna pieķeršanos viņai. Kaut gan viņu attiecības bija labas, tās nedeva lielus rezultātus Sultānam, kura īpaša vājība bija Sultānes Mātes trūkums.

Sultāne Māte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā valdīšana

Kosema atguva varu, kad viņas dēls Murads IV 1623. gada 10. septembrī kāpa tronī. Sakarā ar to, ka viņas dēls bija vēl ļoti jauns (11 gadus vecs), Kosema kļuva ne tikai par Sultāni Māti, bet arī par valsts oficiālo reģentu no 1623. gada 10. septembra līdz 1632. gada 18. maijam.

Murada IV valdīšanas laikā impēriju caur dēlu lielākoties vadīja Kosema. Viņa piedalijās Divāna sapulcēs un turpināja to darīt pat tad, kad vairs nebija reģents.

Sākumā Impērijā valdīja anarhija; Safavīdu Impērija iekaroja Irāku, Anatolijas ziemeļos izcēlās nemieri, 1631. gadā janičāri iebruka pilī un nogalināja Lielvezīru, kā arī daudzus citus. Murads baidījās piedzīvot sava brāļa Osmana II likteni un nolēma nosptiprināt savu autoritāti. Viņš vēlāk mēģināja apspiest korupciju, kas bija izaugusi iepriekšējo Sultānu valdīšanā un kas netika apstādināta Kosemas laikā kā reģentam. Murada absolūta valdīšana sākās 1632. gadā, kad viņš apspieda visus tirānus un atjaunoja Sultāna pārākumu.

Otrā valdīšana

Murads IV, tāpat kā viņa tēvs, nomira 27 gadu vecumā, 1640. gada 8. februārī. Vienīgais troņmantnieks bija viņa jaunākais brālis Ibrahims, jo citus brāļus viņš bija licis nogalināt, un arī Ibrahimu bija saudzējis tikai pēc sultānes Kosemas lūguma. Tāpēc tronī kāpa psihiski nestabilais Ibrahims I. Kosema saglabāja lielu ietekmi sava otrā dēla valdīšanas laikā, un gādāja, lai viņam apkārt būtu skaistas verdzenes, lai nodrošinātu dinastijas turpinājumu. Tomēr garīgi slimais Ibrahims bija neaprēķiināms, un Kosema savā dēlā saskatīja draudus savai varai. 1647. gada vasarā Kosema mēģināja ar lielvezīra palīdzību gāzt Ibrahimu, bet tas neizdevās, un lielvezīrs tika sodīts ar nāvi , bet Kosema - izsūtīta uz veco pili.

Nākamā gada vasarā notika sacelšanās, un sultāns Ibrahims tomēr tika gāzts no troņa. Kosema atbalstīja šo notikumu, rakstot lielvezīram : "Viņš tāpat neatstās varu ne man, ne tev. Visa valsts guļ drupās. Nekavējies ne mirkli un novāc viņu no troņa!" Ibrahims ar mātes akceptu tika nožņaugts 1648. gada 18. augustā.

Trešā valdīšana

Vēlāk Kosema Divānam stādija priekšā savu 7 gadus veco mazdēlu Mehmedu IV un deklarēja sevi par reģentu, atklāti valdot no 1648. gada līdz 1651. gadam. Ar Mehmeda kāpšanu tronī Sultānes Mātes titulam vajadzētu piederēt viņa mātei Sultānei Turhanai, bet viņas jaunības un pieredzes trūkuma dēļ par Sultāni Māti kļuva Kosema, kas jau divreiz iepriekš bija pildījusi šo lomu saviem dēliem Muradam un Ibrahimam.

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sultāne Turhana Hatidže izrādijās Kosemas lielākais ienaidnieks. Kad Turhana bija 12 gadus veca, viņu nosūtija uz Harēmu kā dāvanu no Krimas Hana Sultānei Kosemai, kura, visticamāk, iedeva Hatidži kā favorīti Sultānam Ibrahimam. Turhana izrādijās pārāk ambicioza, lai bez cīņas atdotu Sultānes Mātes titulu. Viņu atbalstīja Lielvezīrs un harēma galvenais melnais einuhs, bet Kosemu atbalstīja janičāri. Kaut gan Kosemas pozīciju uzskatīja par labāko variantu Impērijai, tauta bija neapmierināta ar janičāru ietekmi uz valsti.

Kosema plānoja gāzt Mehmedu no troņa un aizvietot viņu ar citu mazdēlu, kuram būtu mazāk ambicioza māte. Plāns izgāzās, jo par to Turhanai paziņoja viena no Kosemas personigajām verdzenēm.

Nav zināms, vai to inscenēja Turhana, bet Kosemu nogalināja 3 gadus pēc kļūšanas par reģentu Mehmedam IV. Klīda baumas, ka viņu ar aizkaru nožņaudzis harēma galvenais melnais einuhs Suleimans. Kāds harēma informators ziņoja, ka Kosema nožņaugta ar pašas matiem.

Pēc nāves Kosemas ķermeni nogādāja Vecajā Pilī un drīz pēc tam apglabāja vīra Ahmeda I mauzolejā.