1910. gadu beigās un 1920. gados Lenglēna bija spēcīgākā tenisiste pasaulē. Viņas pirmais treneris bija tēvs S. Lenglēns, kas bija profesionāls velosipēdists. 15 gadu vecumā Lenglēna uzvarēja savā pirmajā turnīrā Parīzē. Pēc 5 gadiem viņa pirmo reizi uzvarēja Vimbldonas vienspēļu un dubultspēļu turnīrā. 1920. gadā viņa izcīnīja divas zelta medaļas Antverpenes olimpiskajās spēlēs vienspēlēs un jauktajās dubultspēlēs (jauktajās dubultspēlēs pārī ar M. Decugi), tās pašas olimpiādes bronzas medaļas ieguvēja dubultspēlēs (ar E. d'Ajenu). Lielākos panākumus viņa guva Vimbldonas turnīrā, kur 6 reizes uzvarēja gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs (1919—23, 1925) un trīs reizes jauktajās dubultspēlēs (1920, 1922, 1925), divas reizes uzvarēja Francijas atklātajā čempionātā (1925, 1926) vienspēlēs, dubultspēlēs un jauktajās dubultspēlēs.
1930. gadi gadu sākumā Parīzē Lenglēna atvēra tenisa skolu. Viņa ir trīs grāmatu par tenisu autore (1925—1937). Viņa pēc nāves tika apbalvota ar Goda leģiona ordeni. Viņas vārdā ir nosaukts centrālais tenisa korts "Roland Garros" stadionā Parīzē. Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja tiek apbalvota ar Sūzenas Lenglēnas kausu.
.svg){kind=small}
Parīze, Francija
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Suzanna Lenglēna.
.svg){kind=small}
