Pāriet uz saturu

Teniss olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Tenisa piktogramma olimpiskajās spēlēs

Teniss ir vasaras olimpisko spēļu sporta veids. Pirmo reizi tas olimpisko spēļu programmā bija iekļauts 1896. gada Atēnas spēlēs līdz 1924. gada Parīzes spēlēm, kad strīda dēļ starp Starptautisko zāliena tenisa federāciju un Starptautisko Olimpisko komiteju par to kā definēt amatiera spēlētājus.[1][2] Pēc tam teniss olimpiskajās spēlēs kā demonstrācijas sporta veids tika iekļauts divas reizes — 1968. gada Mehiko spēlēs un 1984. gada Losandželosas spēlēs (ar U-21 gadu limitu).[3] Kopš 1988. gada Seulas spēlēm teniss ir atjaunots kā olimpisko spēļu sporta veids un tajā drīkst piedalīties jebkurš tenisists, kas izturējis kvalifikāciju neatkarīgi no vecuma, dzimuma un statusa.[4]

Pašlaik olimpisko spēļu ietveros tenisā notiek 5 disciplīnas: vīrieši un sieviešu vienspēles, vīriešu un sieviešu dubultspēles un jaukto pāru dubultspēles.

1908. gada Londonas un 1912. gada Stokholmas spēlēs notika tenisa turnīri ne tikai ārpus telpām, bet bija arī vairāki iekštelpu notikumi. 1896. gada Atēnu, 1900. gada Parīzes, 1904. gada Sentluisas, 1988. gada Seulas un 1992. gada Barselonas spēlēs bronzas medaļu saņēma abi pusfināla zaudētāji. Taču pārējos gados, kad ir noticis turnīrs, ir bijusi spēle par bronzas medaļām.

No 2004. gada Atēnu spēlēm līdz 2012. gada Londonas spēlēm nopelnītie ranga punkti tika ieskaitīti Tenisa profesionāļu asociācijas (ATP) vai Sieviešu Tenisa asociācijas (WTA) pasaules rangos. 2016. gada Riodežaneiro spēlēs vairs netika piešķirti punkti. Spēlētājs, kurš izcīna olimpisko zelta medaļu un visus četrus Grand Slam turnīrus tajā pašā gadā iegūst Golden Slam. Kopš 2016. gada Štefija Grāfa ir vienīgā tenisiste, kura ir izpildījusi šo sasniegumu.[5]

Visvairāk medaļas tenisā ir izcīnījuši Lielbritānijas sportisti — 43 olimpiskās medaļas (17 zelta, 14 sudraba un 12 bronzas nedaļas). Taču ASV tenisisti olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši vairāk zelta medaļas — 21. Venusa Viljamsa olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi visvairāk medaļas — 5 medaļas (4 zelta un 1 sudraba). Viņas māsa, Serīna Viljamsa olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 4 zelta medaļas. Savukārt vēl 4 medaļas (3 zelta un 1 bronzas medaļas) ir izcīnījis britu tenisists Redžinalds Dohertijs.

Pašreizējā programmā ir 5 tenisa turnīra disciplīnas: viensspēles vīriešiem un sievietēm, dubultspēles vīriešiem un sievietēm kā arī jauktās dubultspēles. 1908. gada Londonas un 1912. gada Stokholmas spēlēs notika tenisa turnīri ne tikai ārpus telpām, bet bija arī vairāki iekštelpu notikumi.

(D) — demonstrāciju sporta veids; (E) — izstādes sporta veids

Pašreizējās disciplīnas
Disciplīnas18961900190419081912192019241928—196419681972—19801984198819921996200020042008201220162020Reizes
VienspēlesVīriešiXXXXXXXD, EDXXXXXXXXX16 + 2
SievietesXXXXXD, EDXXXXXXXXX14 + 2
DubultspēlesVīriešiXXXXXXXD, EXXXXXXXXX16 + 1
SievietesXXD, EXXXXXXXXX11 + 1
JauktiXXXXD, EXXX8 + 1
Bijušās disciplīnas
Vienspēles
iekštelpās
VīriešiXX2
SievietesXX2
Dubultspēles
iekštelpās
VīriešiXX2
JauktāsX1
Kopā:242685552444444555

Tenisa spēles laukums olimpiskajās spēlēs ir bijis atšķirīgs. No 1896. gada Atēnas spēlēm līdz 1924. gada Parīzes spēlēm tenisa turnīri lielākoties notika māla seguma kortos. Savukārt kopš 1984. gada Losandželosas spēlēm teniss galvenokārt ir aizvadīts cietā seguma kortos. Savukārt 1908. gada Londonas, 1920. gada Antverpenes un 2012. gada Londonas spēlēs tenisa turnīri notika zāles seguma kortos. 1908. gada Londonas un 1912. gada Stokholmas spēlēs tenisa turnīrs notika arī uz koka seguma kortiem

Segums18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016202020242028Reizes
IekštelpasXX2
ĀrpusXXXXXXXXXXXXXXXXXXXX19
Cietais segumsXXXXXXXXX9
Koka segumsXX2
Māla segumsXXXXXXXX8
Zāles segumsXXX3

Zelta medaļnieki (pašreizējās disciplīnās)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles Zelta medaļnieki
Vīriešu vienspēles Sievietes vienspēles Vīriešu dubultspēles Sieviešu dubultspēles Jauktās dubultspēles
Valsts karogs: Francija 2024 Parīze
(raksts)
 Novaks Džokovičs (SRB) Džena Cjiņveņa (CHN) Metjū Ebdens un
Džons Pīrss (AUS)
 Sāra Errāni un
Džasmina Paolīni (ITA)
 Kateržina Sinjakova
un Tomāšs Mahāčs (CZE)
Valsts karogs: Japāna 2020 Tokija
(raksts)
 Aleksandrs Zverevs (GER) Belinda Benčiča (SUI) Nikolā Mektičs un
Mate Pavičs (CRO)
 Barbora Krejčīkova un
Kateržina Sinjakova (CZE)
Anastasija Pavļučenkova
un Andrejs Rubļevs (KOK)
Valsts karogs: Brazīlija 2016 Riodežaneiro
(raksts)
 Endijs Marejs (GBR) Monika Puiga (PUR) Marks Lopess un
Rafaels Nadals (ESP)
 Jekaterina Makarova un
Jeļena Vesņina (RUS)
 Betānija Mateka-Sendsa
un Džeks Soks (USA)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2012 Londona
(raksts)
 Endijs Marejs (GBR) Serīna Viljamsa (USA) Bobs Braiens
Maiks Braiens (USA)
 Venusa Viljamsa un
Serīna Viljamsa (USA)
 Viktorija Azarenka un
Maksims Mirnijs (BLR)
Valsts karogs: Ķīna 2008 Pekina
(raksts)
 Rafaels Nadals (ESP) Jeļena Dementjeva (RUS) Rodžers Federers un
Stanislass Vavrinka (SUI)
 Venusa Viljamsa un
Serīna Viljamsa (USA)
Valsts karogs: Grieķija 2004 Atēnas
(raksts)
 Nikolass Masū (CHI) Žustīne Enāna (BEL) Fernando Gonsaless un
Nikolass Masū (CHI)
 Li Tina un
Suņa Tiaņtiaņa (CHN)
Valsts karogs: Austrālija 2000 Sidneja
(raksts)
 Jevgeņijs Kafeļņikovs (RUS) Venusa Viljamsa (USA) Sebastjēns Laro un
Daniels Nestors (CAN)
 Venusa Viljamsa un
Serīna Viljamsa (USA)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1996 Atlanta
(raksts)
 Andrē Agasi (USA) Lindsija Devenporta (USA) Tods Vudbridžs un
Marks Vudfords (AUS)
 Džidži Fernandesa un
Mērija Džo Fernandesa (USA)
Valsts karogs: Spānija 1992 Barselona
(raksts)
 Marks Rosē (SUI) Dženifere Kapriati (USA) Boriss Bekers un
Mihaels Štihs (GER)
 Džidži Fernandesa un
Mērija Džo Fernandesa (USA)
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988 Seula
(raksts)
 Miloslavs Mečiržs (TCH) Štefija Grāfa (FRG) Kens Fleks un
Roberts Seguso (USA)
 Pema Šraivere un
Zina Garisone (USA)
Valsts karogs: Francija 1924 Francija
(raksts)
 Vinsents Ričardss (USA) Helēna Vilsa (USA) Vinsents Ričardss un
Frēnsiss Hanters (USA)
 Helēna Vilsa un
Heizela Vaitmena (USA)
 Heizela Vaitmena un
R. Noriss Viljamss (USA)
Valsts karogs: Beļģija 1920 Atverpene
(raksts)
 Luiss Reimonds (RSA) Sjūzena Lenglena (FRA) Noels Tērbulls un
Makss Vusnams (GBR)
 Ketlīna Makkeina-Godfrī un
Vinifreda Makneira (GBR)
 Suzanna Lenglena un
Makss Dekužī (FRA)
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Stokholma
(raksts)
 Čārlzs Vilsons (RSA) Margarita Brokdi (FRA) Harolds Kitsons un
Čārlzs Vilsons (RSA)
 Doroteja Kēringa un
Heinrihs Šomburgks (GER)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Londona
(raksts)
 Džosija Ričijs (GBR) Doroteja Lamberta-Čambersa (GBR) Redžinalds Dohertijs un
Džordžs Hiljards (GBR)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1904 Sentluisa
(raksts)
 Bilss Raits (USA) Bilss Raits un
Edgars Leonards (USA)
Valsts karogs: Francija 1900 Parīze
(raksts)
 Lorenss Dohertijs (GBR) Šarlote Kūpere (GBR) Lorenss Dohertijs un
Redžinalds Dohertijs (GBR)
 Šarlote Kūpere un
Redžinalds Dohertijs (GBR)
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas
(raksts)
 Džons Bolands (GBR) Džons Bolands (GBR) un
 Frīdrihs Trauns (GER)

Medaļu kopvērtējumu tabulas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi gadi (1896 — 1924, 1988 — 2024)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slīprakstā norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1 ASV (USA)2171341
2 Lielbritānija (GBR)17141243
3 Francija (FRA)56819
4 Vācija (GER)36211
5 Krievija (RUS)3328
6 Šveice (SUI)336
7 Dienvidāfrika (RSA)3216
8 Spānija (ESP)28515
9 Čehija (CZE)2349
10 Austrālija (AUS)2147
11 Čīle (CHI)2114
 Ķīna (CHN)2114
13 Horvātija (CRO)1236
 Jauktā komanda (ZZX)1236
15 Krievijas Olimpiskā komiteja (ROC_2020)123
16 Čehoslovākija (TCH)1124
17 Itālija (ITA)123
18 Baltkrievija (BLR)112
 Beļģija (BEL)112
 Rietumvācija (FRG)112
 Kanāda (CAN)112
 Serbija (SRB)112
23 Puertoriko (PUR)11
24 Zviedrija (SWE)358
25 Argentīna (ARG)235
26 Grieķija (GRE)213
 Japāna (JPN)213
28 Nīderlande (NED)112
29 Austrija (AUT)11
 Dānija (DEN)11
 Rumānija (ROM)11
 Individuālie neitrālie sportisti (AIN)101
32 Apvienotā komanda (EUN)22
33 Austrālāzija (ANZ)11
 Bohēmija (BOH)11
 Brazīlija (BRA)11
 Bulgārija (BUL)11
 Indija (IND)11
 Jaunzēlande (NZL)11
 Norvēģija (NOR)11
 Polija (POL)11
 Ukraina (UKR)11
 Ungārija (HUN)11
Kopā (42 valstis)767691243

1988 — 2024

Slīprakstā norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.

VietaValstsZeltsSudrabsBronzaKopā
1 ASV (USA)144826
2 Krievija (RUS)3328
3 Šveice (SUI)336
4 Spānija (ESP)28515
5 Vācija (GER)2417
6 Čehija (CZE)2349
7 Lielbritānija (GBR)224
8 Austrālija (AUS)2145
9 Čīle (CHI)2114
 Ķīna (CHN)2114
11 Horvātija (CRO)1236
12 Krievijas Olimpiskā komiteja (ROC_2020)123
13 Čehoslovākija (TCH)1113
14 Baltkrievija (BLR)112
 Beļģija (BEL)112
 Kanāda (CAN)112
 Itālija (ITA)111
 Rietumvācija (FRG)112
 Serbija (SRB)111
20 Puertoriko (PUR)11
21 Argentīna (ARG)235
22 Francija (FRA)224
23 Zviedrija (SWE)123
24 Dienvidāfrika (RSA)11
 Nīderlande (NED)11
 Rumānija (ROM)11
 Individuālie neitrālie sportisti (AIN)11
27 Apvienotā komanda (EUN)22
28 Brazīlija (BRA)11
 Bulgārija (BUL)11
 Indija (IND)11
 Japāna (JPN)11
 Jaunzēlande (NZL)11
 Polija (POL)11
 Ukraina (UKR)11
Kopā (34 valstis)444452140

1896 — 1924

Slīprakstā norādītas tās valstis, kuras vairs neeksistē.

VietaNācijaZeltsSudrabsBronzaKopā
1 Lielbritānija (GBR)15121239
2 ASV (USA)73515
3 Francija (FRA)54615
4 Dienvidāfrika (RSA)3115
5 Jauktā komanda (ZZX)1236
6 Vācija (GER)1214
7 Zviedrija (SWE)235
8 Grieķija (GRE)212
9 Japāna (JPN)22
101 Austrija (AUT)11
 Dānija (DEN)11
12 Austrālāzija (ANZ)11
 Bohēmija (BOH)11
 Čehoslovākija (TCH)11
 Itālija (ITA)11
 Nīderlande (NED)11
 Norvēģija (NOR)11
 Ungārija (HUN)11
Kopā (18 valstis)323239103

Medaļu sadalījums pa valstīm

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slīprakstā norādītas tās Valsts/Komandas, kuras vairs neeksistē.

Paskaidrojumi
#Medaļu skaits
 —Neviens sportists valstij neizcīnija medaļas
Valsts/Komanda nebija pārstāvēta tenisa turnīrā olimpiskajās spēlēs
Sporta veids nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
Valsts/Komanda18961900190419081912192019241928 — 1984198819921996200020042008201220162020Kopā
 Apvienotā komanda (EUN)22
 Argentīna (ARG)111
 ASV (USA)1855333
 Austrālija (AUS)111
 Austrālāzija (ANZ)11
 Austrija (AUT)11
 Bohēmija (BOH)11
 Bulgārija (BUL)11
 Čehija (CZE)23
 Čehoslovākija (TCH)134
 Dienvidāfrika (RSA)321
 Dānija (DEN)11
 Francija (FRA)2544
 Grieķija (GRE)22
 Horvātija (CRO)2
 Indija (IND)1
 Itālija (ITA)1
 Japāna (JPN)21
 Jauktā komanda (ZZX)347
 Krievija (RUS)1
 Lielbritānija (GBR)181566311
 Nīderlande (NED)1
 Norvēģija (NOR)1
 Puertoriko (PUR)11
 Rietumvācija (FRG)22
 Rumānija (ROU)11
 Spānija (ESP)1331
 Šveice (SUI)11
 Ungārija (HUN)11
 Vācija (GER)13211
 Zviedrija (SWE)232
Valsts/Komanda18961900190419081912192019241928 — 1984198819921996200020042008201220162020Kopā

Titulētākie sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Venusa Viljamsa ir visu lauku vistitulētākā tenisiste olimpiskajās spēlēs

Tabulā iekļauti tikai tie tenisisti, kuri tenisā olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši vismaz divas zelta medaļas.

VietaVārds, UzvārdsPārstāvētā valstsSpēlesDzimumsZeltsSudrabsBronzaKopā
1Venusa Viljamsa ASV (USA)2000; 2008 — 2016Sieviete415
2Serīna Viljamsa ASV (USA)2000; 2008 — 2012Sieviete44
3Redžinalds Dohertijs Lielbritānija (GBR)1900; 1908Vīrietis314
4/5Vinsents Ričardss ASV (USA)1924Vīrietis213
Endijs Marejs Lielbritānija (GBR)2012 — 2016Vīrietis213
6/9Lorenss Dohertijs Lielbritānija (GBR)1900Vīrietis213
Mērija Džo Fernandesa ASV (USA)1992 — 1996Sieviete213
Suzanna Lenglēna Francija (FRA)1920Sieviete213
Čārlzs Vinslovs Dienvidāfrika (RSA)1912; 1920Vīrietis213
10/20Rafaels Nadals Spānija (ESP)2008; 2016Vīrietis22
Džons Pijs Bolands Lielbritānija (GBR)1896Vīrietis22
Šarlote Kūpere Lielbritānija (GBR)1900Sieviete22
Džidžī Fernandesa ASV (USA)1992 — 1996Sieviete22
Andrē Gobērs Francija (FRA)1912Vīrietis22
Artūrs Gors Lielbritānija (GBR)1908Vīrietis22
Edīte Hannama Lielbritānija (GBR)1912Sieviete22
Nikolass Masū Čīle (CHI)2004Vīrietis22
Heizela Vaitmena ASV (USA)1924Sieviete22
Helēna Vilsa ASV (USA)1924Sieviete22
Bīlss Vraits ASV (USA)1904Vīrietis22

Pārstāvniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalībnieku skaits un sadalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārstāvētās valstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slīprakstā norādītas tās Valsts/Komandas, kuras vairs neeksistē.

Paskaidrojumi
#Sportistu skaits
 —Neviens sportists valsti sporta veidā nepārstāvēja
Valsts/Komanda nebija pārstāvēta olimpiskajās spēlēs
Sporta veids nebija iekļauts olimpisko spēļu programmā
Valsts/Komanda (A — D) ↓ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
 Alžīrija (ALG)112
 Apvienotā komanda (EUN)51
 Argentīna (ARG)515688967610
 Armēnija (ARM)1113
 ASV (USA)5351988777101010121114
 Austrālāzija (ANZ)11
 Austrālija (AUS)1122677107861012
 Austrija (AUT)3333513133211
 Bahamas (BAH)222225
 Baltkrievija (BLR)2425326
 Barbadosa (BAR)11
 Beļģija (BEL)16813332539
 Benina (BEN)11
 Bermuda (BER)11
 Bohēmija (BOH)1483
 Bolīvija (BOL)11
 Bosnija un Hercegovina (BIH)122
 Brazīlija (BRA)113434344710
 Bulgārija (BUL)23211227
 Čehija (CZE)47811876
 Čehoslovākija (TCH)75454
 Čīle (CHI)21222227
 Dānija (DEN)103521322111112
 Dienvidāfrika (RSA)335466528
 Dienvidkoreja (KOR)25454217
 Dienvidslāvija (YUG)1233
 Dominikāna (DOM)112
Valsts/Komanda (E — H) ↓ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
 Ekvadora (ECU)5313
 Filipīnas (PHI)11
 Francija (FRA)11416109245747987916
 Gruzija (GEO)212
 Grieķija (GRE)713234214210
 Haiti (HAI)11114
 Honkonga (HKG)11
 Horvātija (CRO)24551247
Valsts/Komanda (I — L) ↓ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
 Igaunija (EST)222
 Indija (IND)613224247410
 Indonēzija (INA)1352226
 Itālija (ITA)45345886687712
 Izraēla (ISR)14134317
 Īrija (IRL)42224
 Japāna (JPN)24224575433612
 Jaunzēlande (NZL)311125
 Kanāda (CAN)317564235410
 Kazahstāna (KAZ)322
 Kenija (KEN)21
 Kipra (CYP)112
 Kolumbija (COL)22434
 Kostarika (CRC)11
 Kotdivuāra (CIV)122
 Krievija (RUS)45991086
 Krievijas Impērija (RU1)21
 Kuba (CUB)21
 Ķīna (CHN)1254348459
 Ķīnas Republika (ROC)41
 Ķīnas Taipeja (TPE)13213337
 Latvija (LAT)2113
 Lielbritānija (GBR)46221181034656128715
 Lihtenšteina (LIE)112
 Lietuva (LTU)11
 Luksemburga (LUX)1112116
Valsts/Komanda (M — R) ↓ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
 Madagaskara (MAD)2213
 Maroka (MAR)121125
 Meksika (MEX)271543228
 Melnkalne (MNE)11
 Moldova (MDA)11
 Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki (IOP)11
 Nigērija (NGR)1313
 Nīderlande (NED)215115532310
 Norvēģija (NOR)7342116
 Padomju Savienība (URS)472
 Paragvaja (PAR)221115
 Peru (PER)3213
 Polija (POL)13226777
 Portugāle (POR)122225
 Puertoriko (PUR)212115
 Rietumvācija (FRG)4353
 Rumānija (ROU)354322568
Valsts/Komanda (S — Ž) ↓ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
 Salvadora (ESA)11
 Serbija un Melnkalne (SCG)11
 Serbija (SRB)4663
 Slovākija (SVK)5574436
 Slovēnija (SLO)434415
 Somija (FIN)411115
 Spānija (ESP)4832467711912912
 Šveice (SUI)3422433452211
 Taizeme (THA)2232126
 Togo (TOG)11
 Tunisija (TUN)11224
 Turcija (TUR)11
 Ukraina (UKR)224265
 Ungārija (HUN)13652255422212
 Urugvaja (URU)112
 Uzbekistāna (UZB)211115
 Vācija (GER)1157635427811
 Venecuēla (VEN)34114
 Zimbabve (ZIM)13223317
 Zviedrija (SWE)41684123645453114
Valsts/Komanda↑ \ Gadi →18961900190419081912192019241928—196419681972—1980198419881992199620002004200820122016Reizes
Valsts/Komandas642101414271534384855525248445598
Spēlētāji1526365082751274864128178176182170169184196

Debitējošās valstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz šim olimpisko spēļu tenisa turnīrā ir startējušas 98 valsts/komandas.

Spēles Dalībvalstu
skaits
Debitantu
skaits
Debitējošās valstis
Valsts karogs: Brazīlija 2016 Riodežaneiro555Barbadosa, Lietuva, Melnkalne, Moldova un Turcija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 2012 Londona443Gruzija, Kazahstāna un Lihtenšteina
Valsts karogs: Ķīna 2008 Pekina483Salvadora, Serbija un Togo
Valsts karogs: Grieķija 2004 Atēnas524Bosnija un Hercegovina, Igaunija, Kipra un Serbija un Melnkalne
Valsts karogs: Austrālija 2000 Sidneja525Benina, Bolīvija, Kolumbija, Kostarika un Ukraina
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1996 Atlanta5510Armēnija, Baltkrievija, Čehija, Dominikāna, Krievija, Slovākija, Tunisija, Urugvaja, Uzbekistāna un Venecuēla
Valsts karogs: Spānija 1992 Barselona488Apvienotā komanda, Bahamas, Latvija, Madagaskara, Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki, Sanmarīno, Slovēnija un Taizeme
Valsts karogs: Dienvidkoreja 1988 Seula387Alžīrija, Bermuda, Bulgārija, Jaunzēlande, Kotdivuāra, Paragvaja un Polija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1984 Losandželosa (demon. un izst.)3412Dievidkoreja, Filipīnas, Haiti, Honkonga, Indonēzija, Izraēla, Ķīna, Ķīnas Taipeja, Maroka, Nigērija, Peru un Zimbabve
Valsts karogs: Meksika 1968 Mehiko (demon.)157Brazīlija, Ekvadora, Kenija, Kuba, Padomju Savienība, Puertoriko un Rumānija
Valsts karogs: Francija 1924 Francija2711Argentīna, Čīle, Dienvislāvija, Indija, Īrija, Ķīnas Republika, Luksemburga, Meksika, Portugāle, Rumānija un Somija
Valsts karogs: Beļģija 1920 Atverpene146Beļģija, Čehoslovākija, Itālija, Japāna, Spānija un Šveice
Valsts karogs: Zviedrija 1912 Stokholma144Austrālāzija, Dānija, Krievijas Impērija un Norvēģija
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste 1908 Londona105Austrija, Dienvidāfrika, Kanāda, Nīderlande un Zviedrija
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis 1904 Sentluisa20
Valsts karogs: Francija 1900 Parīze42ASV un Bohēmija
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas66Austrālija, Francija, Grieķija, Lielbritānija, Ungārija un Vācija
  1. Soltis, Greg. «Olympic Events Through History». LiveScience, 2012. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2012-08-01.
  2. Williams, Wythe. «SOCCER AND TENNIS BARRED IN OLYMPICS». The New York Times, 1928. gada 27. jūlijs. Skatīts: 2012-08-01.
  3. «Olympic Tennis Event – History: Overview». International Tennis Federation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-25. Skatīts: 2012-08-01.
  4. «2 More Olympic Games». The New York Times. 1981. gada 2. oktobris. Skatīts: 2012-08-01.
  5. Steve Tignor. «1988: Steffi Graf wins the Golden Slam». Tennis.com, 2015. gada 30. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 17. septembris.