Sērogleklis
Sērogleklis | |
---|---|
Sēroglekļa struktūrformula ar starpatomu attālumu Sēroglekļa molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | oglekļa disulfīds |
CAS numurs | 75-15-0 |
Ķīmiskā formula | CS2 |
Molmasa | 76,1 g/mol |
Blīvums | 1260 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | -111,6 °C |
Viršanas temperatūra | 46,3 °C |
Šķīdība ūdenī |
nešķīst, lielākā temperatūrā hidrolizējas[1] |
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. Tā molekula ir lineāra un izoelektroniska oglekļa dioksīda molekulai.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rūpnieciski sēroglekli iegūst tiešā reakcijā starp sēru un oglekli (sēra tvaikiem reaģējot ar nokaitētu ogli).
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sērogleklis viegli iztvaiko istabas temperatūrā, un tā tvaiki ir smagāki par gaisu un to maisījums ar gaisu ir sprādzienbīstams.
Sērogleklis viegli oksidējas un gaisā uzliesmo, pat nedaudz karsējot:
- CS2 +3O2 → CO2 + 2SO2
Sērogleklis ir ūdenī nešķīstošs, bet 150 °C temperatūrā hidrolizējas par CO2 un H2S:
- CS2 + 2H2O → CO2 +2H2S
Sērogleklis ir stipri toksiska viela! |
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sēroglekli lieto par šķīdinātāju (tajā labi šķīst daudzas organiskas vielas, fosfors, sērs, jods). Sēroglekli izmanto arī lauksaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem. Lielos daudzumos to lieto viskozes zīda ražošanā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 429. lpp.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sērogleklis |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|