Tārpeja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā. Tārpejas daudzkārt aprakstītas zinātniski fantastiskajā literatūrā, kur dod iespēju ceļot starp zvaigznēm un galaktikām (vai pat uz citiem Visumiem) cilvēkam pieņemamā laikā.

Tārpejas mehānisma piemērs. Zaļā bulta rāda īsāko ceļu cauri tārpejai un sarkanā bulta rāda garāko ceļu cauri normālam Visumam

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz divdesmitā gadsimta sākumam cilvēki ticēja absolūtam laikam. Tas ir, ticēja, ka ikvienu notikumu var unikāli apzīmēt ar skaitli, ko dēvē par "laiku", un visi precīzi pulksteņi vienādi rādīs intervālu starp diviem notikumiem. Taču atklājums, ka gaismas ātrums ir vienāds katram vērotājam neatkarīgi no tā kustības, noveda pie relativitātes teorijas - un arī pie atteikšanās no domas, ka pastāv unikāls absolūts laiks.

Doma par tārpejām starp dažādiem laiktelpas reģioniem nav zinātniskās fantastikas autoru izgudrojums - tā nāk no ļoti respektabla avota. 1935.gadā Alberts Einšteins un Nātans Rozens uzrakstīja rakstu, kurā parādījā, ka vispārīgā relativitātes teorija pieļauj šādas ejas, ko viņi nosauca par titiem, bet tagad tās tiek dēvētas par tārpejām.[1]

Tārpejas mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārpejas sastāv no divām lodveida "mutēm" un "kaklu", kas tās savieno. Daži vispārējās relativitātes teorijas risinājumi pieļauj tādu tārpeju eksistenci, kur mutes vietā ir sastopams melnais caurums. Tomēr, dabisks melnais caurums, veidojies no sadegušas zvaigznes sabrukuma, pats no sevis neveido tārpeju. Tāprpejas spēj ne tikai savienot divus dažādus visuma reģionus, bet arī divus dažādus visumus. Daži zinātnieki ir izteikuši varbūtību par iespējamību ceļot laikā, ko apstiprina angļu zinātnieks Stīvens Hokings.[2]

Tārpejas mehānismu ir viegli iztēloties. Par piemēru ņemot plakanu papīra lapu, abās lapas malās iezīmē punktus. Labākais veids kā savienot punktus ir ielocīt lapu, tādā veidā telpiski savienojot punktus. Normālajā gadījumā distance starp abiem punktiem tiek veikta pa lapas virsmu, bet, puktus telpiski savienojot, veidojas īsceļš - tārpeja.[3]

Godela idejas par ceļošanu laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vai mēs spējam radīt apstākļus ceļošanai atpakaļ laikā? Pirmā norāde, ka fizikas likumi tiešām varētu pieļaut iespēju cilvēkiem ceļot atpakaļ laikā, parādījās 1949.gadā, kad Kurts Godels atklāja jaunu risinājumu Einšteina vienādojumiem, tas ir, jaunu laiktelpu, ko pieļauj vispārīgā relativitātes teorija.

Godels bija matemātiķis, kurš kļuva slavens, pierādot, ka nav iespējams pierādīt visus patiesos apgalvojumus, pat aprobežojoties ar mēģinājumu pierādīt visus patiesos apgalvojumus. Godels iepazinās ar vispārīgās relativitātes teoriju, kad viņš kopā ar Einšteinu strādāja Prinstonas Padziļināto pētījumu institūtā.[1]

Ceļošana laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārpeju nevar izmantot teleportācijai. Teleportācijas pamata ideja ir, ka objektu vai lietu vienā galā izjauc, bet otrā galā atkal saliek atpakaļ. Toties tārpeja ir tikai īsceļš, kuru izmantojot ir iespējams ceļot laikā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais caurums