Tārpeja

Vikipēdijas lapa

Tārpeja ir hipotētisks tunelis vai caurums laiktelpā, kurš var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā. Tārpejas daudzkārt aprakstītas zinātniski fantastiskajā literatūrā, kur tās dod iespēju ceļot starp zvaigznēm un galaktikām (vai pat uz citiem Visumiem) cilvēkam pieņemamā laikā.

Tārpejas mehānisma piemērs. Zaļā bulta rāda īsāko ceļu cauri tārpejai un sarkanā bulta rāda garāko ceļu cauri normālam Visumam

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz divdesmitā gadsimta sākumam cilvēki ticēja absolūtam laikam. Tas ir, ticēja, ka ikvienu notikumu var unikāli apzīmēt ar skaitli, ko dēvē par "laiku", un visi precīzi pulksteņi vienādi rādīs intervālu starp diviem notikumiem. Taču atklājums, ka gaismas ātrums ir vienāds katram vērotājam neatkarīgi no tā kustības, noveda pie relativitātes teorijas — un arī pie atteikšanās no domas, ka pastāv unikāls absolūts laiks.

1935. gadā Alberts Einšteins un Nātans Rozens uzrakstīja rakstu, kurā norādīja, ka vispārīgā relativitātes teorija pieļauj tārpejas, ko viņi nosauca par tiltiem.[1]

Tārpejas mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārpejas sastāv no divām lodveida "mutēm" un "kakla", kas tās savieno. Daži vispārējās relativitātes teorijas risinājumi pieļauj tādu tārpeju eksistenci, kur mutes vietā ir sastopams melnais caurums. Tomēr dabisks melnais caurums pats no sevis neveido tārpeju. Tārpejas spēj ne tikai savienot divus dažādus visuma reģionus, bet arī divus dažādus visumus. Daži zinātnieki ir izteikuši varbūtību par iespējamību ceļot laikā, ko apstiprina angļu zinātnieks Stīvens Hokings.[2]

Tārpejas mehānismu ir viegli iztēloties. Par piemēru ņemot plakanu papīra lapu, abās lapas malās iezīmē punktus. Labākais veids, kā savienot punktus, ir ielocīt lapu, tādā veidā telpiski savienojot punktus. Normālajā gadījumā distance starp abiem punktiem tiek veikta pa lapas virsmu, bet, punktus telpiski savienojot, veidojas īsceļš — tārpeja.[3]

Godela idejas par ceļošanu laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā norāde, ka fizikas likumi tiešām varētu pieļaut iespēju cilvēkiem ceļot atpakaļ laikā, parādījās 1949. gadā, kad Kurts Godels atklāja jaunu risinājumu Einšteina vienādojumiem, tas ir, jaunu laiktelpu, ko pieļauj vispārīgā relativitātes teorija.

Godels bija matemātiķis, kurš kļuva slavens, pierādot, ka nav iespējams pierādīt visus patiesos apgalvojumus, pat aprobežojoties ar mēģinājumu pierādīt visus patiesos apgalvojumus. Godels iepazinās ar vispārīgās relativitātes teoriju, kad viņš kopā ar Einšteinu strādāja Prinstonas Padziļināto pētījumu institūtā.[1]

Ceļošana laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārpeju nevar izmantot teleportācijai. Teleportācijas pamata ideja ir, ka objektu vai lietu vienā galā izjauc, bet otrā galā atkal saliek atpakaļ. Toties tārpeja ir tikai īsceļš, kuru izmantojot, ir iespējams ceļot laikā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Vēl īsāk par laika vēsturi, Hokings, Mlodinovs, 103.—110.lpp
  2. (angliski)http://www.space.com/20881-wormholes.html Arhivēts 2015. gada 9. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. novembrī. Skatīts: 2015. gada 10. aprīlī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais caurums