Tunelis

Vikipēdijas lapa
Vecais Elbas tunelis Hamburgā

Tunelis ir mākslīgi veidota pazemes eja. Lai gan nav noteikta precīza definīcija, tunelis parasti ir vismaz divreiz garāks par tā platumu, turklāt visas tā malas ir noslēgtas, ar atvērtiem galiem.

Tuneļi var būt paredzēti kājāmgājējiem vai velosipēdistiem, vispārējai satiksmei, tikai autotransportam, dzelzceļa transportam. Tie var būt konstruēti ūdens pārvietošanai vai kanalizācijai, elektroenerģijas un sakaru kabeļu izvietošanai, kā arī citiem specifiskiem mērķiem.

Tuneļus būvē, lai pārvarētu dabas šķēršļus (piem., tunelis cauri kalnam), lai saīsinātu ceļu (tunelis cauri kalnam tā vietā, lai brauktu apkārt), lai samazinātu braukšanas ilgumu (tunelis prāmja vietā). Tuneļus zem ūdens šķēršļiem ierīko tur, kur tilti varētu traucēt kuģu kustībai. Tāpat tuneļus būvē, lai novērstu dažādu transporta plūsmu krustošanos vienā līmenī.

Tuneļu piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garākie tuneļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ZINĀTNE: Garākais dzelzceļa tunelis pasaulē Arhivēts 2016. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Māris Krūmiņš, nra.lv 2016. gada 3. jūnijā