Tunelis
Tunelis ir mākslīgi veidota pazemes eja. Lai gan nav noteikta precīza definīcija, tunelis parasti ir vismaz divreiz garāks par tā platumu, turklāt visas tā malas ir noslēgtas, ar atvērtiem galiem.
Tuneļi var būt paredzēti kājāmgājējiem vai velosipēdistiem, vispārējai satiksmei, tikai autotransportam, dzelzceļa transportam. Tie var būt konstruēti ūdens pārvietošanai vai kanalizācijai, elektroenerģijas un sakaru kabeļu izvietošanai, kā arī citiem specifiskiem mērķiem.
Tuneļus būvē, lai pārvarētu dabas šķēršļus (piem., tunelis cauri kalnam), lai saīsinātu ceļu (tunelis cauri kalnam tā vietā, lai brauktu apkārt), lai samazinātu braukšanas ilgumu (tunelis prāmja vietā). Tuneļus zem ūdens šķēršļiem ierīko tur, kur tilti varētu traucēt kuģu kustībai. Tāpat tuneļus būvē, lai novērstu dažādu transporta plūsmu krustošanos vienā līmenī.
Tuneļu piemēri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garākie tuneļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gotarda bāzes tunelis (GBT) jeb Gotarda kalna pakājes tunelis Šveicē ir garākais dzelzceļa tunelis pasaulē (57 km). Tuneļa atklāšana notika 2016. gada 1. jūnijā.[1]
- Seikana tunelis Japānā ir otrais garākais tunelis (53,9 km), no kura 23,3 km atrodas zem jūras.
- Lamanša tunelis starp Franciju un Angliju zem Lamanša šauruma ir trešais garākais ar kopējo garumu 50 km, no kura 39 km ir zem jūras.
- Lerdāles tunelis Norvēģijā no Lerdāles uz Aurlandi ir garākais autotransporta tunelis pasaulē 24,5 km garumā.
- Zhongnanshan tunelis Ķīnā, pasaulē garākais divu eju auto tunelis, otrais garākais auto tunelis 18,04 km garumā.
- Gotharda tunelis Šveicē no Gošenenas līdz Airolo ir trešais garākais auto tunelis 16,32 km garumā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ ZINĀTNE: Garākais dzelzceļa tunelis pasaulē Arhivēts 2016. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Māris Krūmiņš, nra.lv 2016. gada 3. jūnijā
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|