Tārpveida piedēklis

Vikipēdijas lapa
Tārpveida piedēkļa izvietojums gremošanas sistēmā (atzīmēts brūnā krāsā).

Tārpveida piedēklis jeb aklās zarnas piedēklis (latīņu: appendix vermiformis) ir tievs aklās zarnas (Caecum) atzarojums ar noslēgtu otro galu. Aklās zarnas piedēkļa iekaisumu mēdz saukt arī par apendicītu, kuru ārstē ķirurģiski, amputējot šo tārpveida piedēkli. Tā ir viena no biežākajām ķirurģiskajām operācijām Latvijā. Tārpveida piedēklis cilvēkiem tiek uzskatīts par rudimentāru orgānu.

Anatomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tārpveida piedēkļa garums pieaugušam cilvēkam sastāda ap 10 cm, bet var arī variēt no 2 līdz 20 cm. Pēc Ginesa rekordu grāmatas datiem garākais izoperētais tārpveida piedēklis ir 23,6 cm. Piedēkļa diametrs parasti nepārsniedz 1 cm. Tārpveida piedēkļa iekšējais kanāls ieiet aklajā zarnā, un savienojuma vietā ar aklo zarnu piedēklim mēdz būt krokas veida aizvars (Gerlaha vārsts). Tārpveida piedēklis var atrasties dažādos stāvokļos, attiecībā pret citiem orgāniem:

  • Lejupejošais: piedēklis nolaižas iegurņa dobumā, kur robežojas ar urīnpūsli un dzemdi. Šāds piedēkļa stāvoklis var veicināt bruku.
  • Iekšējais (mediālais): piedēklis atrodas starp zarnu cilpām. Pie strutojošām komplikācijām bieži veidojas peritonīts un zarnu saaugumi.
  • Priekšējais: piedēklis robežojas ar priekšējo vēdera dobuma sieniņu. Šādā stāvoklī ir biežas komplikācijas ar zarnu saaugumiem.
  • Ārējais (laterālais): piedēklis atrodas labajā sānu kanālā. Iekaisuma gadījumā apendicīts mēdz būt hronisks.
  • Šķērseniskais: piedēklis atrodas zem aknas vai pie žultspūšļa sieniņas.
  • Iekšorgāniskais (intramurālais): Piedēklis atrodas aklās zarnas sieniņā.
Tārpveida piedēklis.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka tārpveida piedēklis ir rudimentārs orgāns, jo ir zaudējis savu primāro gremošanas funkciju. Tomēr cilvēkiem tas pilda vairākas sekundāras funkcijas. Tās ir saistītas ar organisma aizsardzību, jo tur ir daudz limfātisko veidojumu[1], sekrēcijas funkciju, pie lipāzes un amilāzes sintēzes, hormonālo funkciju, producējot hormonus, kas piedalās zarnu sfinkteru un peristaltikas darbībā. Tas sekundāri ir saistīts arī ar gremošanu, pildot dažādu gremošanai svarīgu baktēriju inkubatora funkcijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Apinis "Cilvēks. Anatomija,fizioloģija, patoloģijas pamati" — "Nacionālais Medicīnas apgāds", 1998.g. 645 lpp., ISBN 9984-9279-0-3