Aklā zarna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar brūnu).

Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (iliac fossa) apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi). Aklā zarna pieaugušam cilvēkam ir ap 6 cm gara un ap 7-7,5 cm resna.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aklā zarna ir 3-8,5 cm garš maisveidīgs veidojums, kas atrodas zem tievās zarnas pārejas resnajā zarnā. No aklās zarnas nozarojas tārpveida piedēklis (appendix vermiformis). Tievās un resnās zarnas savienojuma vietā atrodas ileocekālais vārsts (valva ileocaecalis), kas aptur barības masas aizplūšanu no resnās zarnas atpakaļ uz tievo. Aklo zarnu parasti no visām pusēm klāj vēderplēve, taču tā var būt arī mezoperitoneāla, t.i. klāta ar vēderplēvi tikai no trim pusēm. No tās aizmugurējās mediālās sieniņas, 0,5-5 cm uz leju no ileocekālā stūra, kuru veido līkumainās zarnas ieeja aklajā zarnā, atiet tārpveida piedēklis. Tas ir tievas caurulītes formā ar diametru 3-4 cm. un 2,5-15 cm. garš. Parasti tārpveida piedēklis atrodas gūžas kaula labās puses bedres apvidū, un tā brīvais gals ir vērsts slīpi uz leju mediālā virzienā, sasniedzot robežlīniju (linea terminalis), bet reizēm nolaižas arī iegurņa dobumā. Taču šāds stāvoklis nav konstants visiem cilvēkiem. Tārpveida piedēklis var atrasties, piemēram, aiz aklās zarnas, piefiksēts ar vēderplēvi pie tās, vai arī mezotoneālā gadījumā atrasties ārpus vēderplēves.

Aklā zarna šķērsgriezumā.

Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aklās zarnas sieniņai ir tāda pati uzbūve, kā resnās zarnas sieniņām. Gļotādai ir nelielas krokas, kas atgādina vārstus, un kur ir daudz muskuļu šķiedru. Gļotādā ir Liberkūna dziedzeri, kā arī kausveida šūnas (enterocytus caliciformis). Aklās zarnas pamatfunkcija ir no tievās zarnas nākošā hīma šķidrās komponentes uzsūkšana. Tārpveida piedēkļa nozīmīgākās funkcijas ir saistītas ar organisma aizsardzību, jo tur ir daudz limfātisko veidojumu, kā arī ar gremošanu, pildot dažādu gremošanai svarīgu baktēriju inkubatora funkcijas.

Aklā zarna dzīvniekiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aklā zarna kā piedēklis tievās zarnas pārejai resnajā zarnā ir novērojama augstākajiem mugurkaulniekiem (amniotiem). Tā ir sava veida resnās zarnas uzpildes bunkurs, no kura sāk kustību nepārstrādātie pārtikas pārpalikumi. Rāpuļiem aklā zarna ir iedīgļa stāvoklī, neliela izvirzījuma veidā. No rāpuļiem vairāk attīstīta tā ir sauszemes bruņurupučiem. Zīdītajiem tā bieži vien sasniedz diezgan lielus izmērus. Putniem mēdz būt divas aklās zarnas, kas izvietotas viena pretī otrai. Baložveidīgajiem tās ir samēra mazas, bet vētrasputniem un piekūnveidīgajiem to vispār nav. Vaļveidīgajiem, plēsējiem, sikspārņu lielākajai daļai ir maza izmēra aklās zarnas, bet kukaiņēdājiem un tenrekveidīgajiem tās vispār nav. Savukārt, zālēdājiem aklās zarnas garums bieži vien pārsniedz ķermeņa garumu. Zirgiem aklās zarnas garums ir ap 1 m un tilpums 34 l. Zālēdājiem aklajā zarnā notiek aktīva šķiedrvielu pārstrāde, ko veic tur esošās baktērijas, izsaucot rūgšanu. Dažām nepilnzobju grupām (Cycloturus sive, Myrmedon) ir divas aklās zarnas. Damaniem tās ir pat trīs, un viena no tām ir nepāra, kas atrodas resnās zarnas sākumā, bet divas pāra atrodas zemāk. Savukārt, no termītiem pārtiekošajam somainim nambatam aklās zarnas nav.