Tēlainā domāšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tēlainā domāšana jeb vizuālā domāšana ir domāšanas fenomens, kas attiecīgo procesu nodrošina caur vizuāliem priekšstatiem. Tā ir nelineāra un bieži tai piemīt datorsimulācijas daba, kad liela datu kopa tiek apstrādāta gūstot iespaidu par kompleksu sistēmu, kas savādāk nebūtu iespējams ar valodas palīdzību.

Tēlainā domāšana var tikt nosaukta par ne-lingvistisko domāšanu, un cilvēki, kuri veic šādu informācijas apstrādi, tiek saukti par tēlaini domājošiem. Lai gan lingvistiski domājošie uzskata, ka tēlainās domāšanas pārstāvji pārāk koncentrējas uz detaļām, tiek uzskatīts, ka tas ir viņu ekstrēmās atmiņas dēļ.

Psiholoģijā tēlainās domāšanas pārstāvjiem bieži tiek piedēvēta disleksija, un tā ir patiesība, ka cilvēkiem, kas domā bildēs, ir problēmas iemācīties lasīt.

Tēlainās domāšanas pazīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīmes, kas liecina par šī tipa domātāju ir:

  • grūtības atcerēties abstraktu burtu virkni, piemēram, vārdus
  • grūtības izklāstīt viņu ieviestā koncepciju
  • raksta grūti saprotamā stilā
  • piemīt spēja ātri lasīt, bet pēc lūguma izlasīto nolasīt skaļi, lasot tiek izmantoti vārdi, kas dotajā tekstā nav atrodami
  • spēja intuitīvi nonākt līdz secinājumiem, ko pēc lineārās metodes ļoti grūti panākt