Tūjas

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par skujkokiem. Par citām jēdziena Tūjas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tūjas
Thuja
Tuja standishii
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoki (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaCiprešu dzimta (Cupressaceae)
ĢintsTūjas (Thuja)
Tūjas Vikikrātuvē

Tūjas ir mūžzaļu skujkoku ģints, kas pieder pie ciprešu dzimtas. Tūju ģintī izšķir piecas sugas, no kurām divas atrodamas Ziemeļamerikā un trīs Tuvajos Austrumos. Tūjas mēdz saukt arī par dzīvības kokiem (arbor vitae).

Mūsdienās tūjas tiek visbiežāk izmantotas dzīvžogos, kā arī dārzu apstādījumos.[1]

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visbiežāk tūjas tiek izmantotas un audzētas, kā krāšņumkoki dārzos vai dzīvžogos. Privātmāju īpašnieki tās mēdz izmantot, lai aizsegtu savu teritoriju no kaimiņiem.

Koksne ir viegla, mīksta un aromātiska. Tā viegli šķeļas un tai ir labas pretpuves īpašības. Vēsturiski tūjas ir tikušas izmantotas tautas medicīnā, piemēram, odu atbaidīšanā vai jostas rozes ārstēšanā.[2] Kanādas pirmiedzīvotāji kādreiz lietoja Thuja occidentalis adatas, lai pagatavotu tēju ar augstu C vitamīna saturu, ko izmantoja cingas ārstēšanai vai profilaksei pret cingu. Thuja plicata koksne tiek izmantota arī ģitāru ražošanā.[3]Tūjas sastāvā ir aktīva viela — tujons (GASS receptora antagonists).

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūju skujas mēdz ēst brieži, kas var nelabvēlīgi ietekmēt jauno tūju augšanu un sēklu izplatīšanos.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūjas ir mūžzaļi skujkoki, kas var izaugt līdz 3m (atsevišķas sugas pat līdz 61 metram). Miza ir šķiedraina un sarkanīgi brūna, kas jaunākiem augiem var plaisāt saules staru ietekmē. Skujas ir 1—10mm garas un ir plakanas. Izņēmums ir pavisam jaungadīgas tūjas — tām skujas ir adatveida. Vīrišķie čiekuri ir mazi, neuzkrītoši un atrodas dzinumu galos. Sievišķie čiekuri sākotnēji ir līdzīgi, bet tad izaug 1—2 cm gari 6—8 mēnešu laikā.[4] Tūjas aug vidēji skābā un mitrā augsnē — ap 5,5—6,5 pH.[5]

Sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Thuja koraiensis Nakai — Korejas tūja
  2. Thuja occidentalis L. — Austrumu tūja
  3. Thuja plicata Donn ex D.Don — Rietumu sarkanais ciedrs
  4. Thuja standishii (Gordon) Carrière — Japāņu tūja
  5. Thuja sutchuenensis (Gordon) Carrière — Sičuaņas tūja[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.delfi.lv/majadarzs/pagalms/daildarzs/nav-tujas-nav-darza-ka-kopt-un-audzet-iecienito-skujkoku.d?id=46923127&page=3
  2. Grieve, M. (1931). A Modern Herbal. London: Jonathan Cape. p. 177.
  3. Bucur, Voichita. 1995. Acoustics of wood. Boca Raton: CRC Press.
  4. Farjon, A. (2005). Monograph of Cupressaceae and Sciadopitys. Royal Botanic Gardens, Kew. ISBN 1-84246-068-4
  5. «Derīgi padomi - Kā stādīt tūju dzīvžogu?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. februārī. Skatīts: 2017. gada 30. martā.
  6. U.S. National Plant Germplasm System