Tūve Jānsone ir cēlusies no Somijas zviedru mazākumtautības un rakstīja zviedru valodā. Studējusi mākslu Stokholmā, Helsinkos un vēlāk Parīzē. Viņas pirmā mākslas izstāde bija 1943. gadā. Tajā pašā laikā viņa rakstīja dažādus īsos stāstus un rakstus, kā arī ilustrēja dažādu grāmatu vākus. 1933. gadā izdota viņas pirmā grāmata "Sāra un Pelle, un Ūdens gariņa astoņkāji", ko viņa sarakstīja 1927. gadā.[1]
Vislabāk Jānsone pazīstama kā autore grāmatām par trollīšiem Muminiem, kas visā pasaulē pārdotas vairāk nekā 15 miljonus eksemplāros. Par Mumina prototipu esot ņemts Imanuels Kants. Jaunībā pēc strīda ar brāli par Kanta jautājumiem viņa uz tualetes sienas esot uzzīmējusi "neglītāko iedomājamo radījumu" ar parakstu "Kants". Laikā gaitā būtnes izskats mainījies, līdz ieguvis pašreizējo veidolu. Par Muminiem ir sarakstītas vairākas grāmatas. Pirmā grāmata "Mazie troļļi un lielie plūdi" (Småtrollen och den stora översvämningen) iznāca 1945. gadā, tomēr lielo popularitāti rakstniecei nodrošināja nākamās grāmatas: "Komēta nāk" (Kometjakten; 1946), "Burvja cepure" (Trollkarlens hatt; 1948). 1970. gadā Jānsone sarakstīja trollīšiem Muminu sērijas pēdējo grāmatu "Vēlu novembrī".[1]
