Pāriet uz saturu

Taals

Vikipēdijas lapa
Koordinātas: 14°00′36″N 120°59′51″E / 14.01000°N 120.99750°E / 14.01000; 120.99750
Taals
Taal
Vulkāna sala Taala ezerā (2023)
Taals (Filipīnas)
Taals
Taals
Taals (Lusona)
Taals
Taals
Augstums 311 m v.j.l.
Atrašanās vieta Valsts karogs: Filipīnas Batangasa, Filipīnas
Tips kalderas vulkāns
Pēdējais izvirdums 2022. gada 31. martā
Taals Vikikrātuvē

Taals (filipīniešu: Bulkang Taal, angļu: Taal Volcano), agrāk — Bombons (Bombon), ir aktīvs vulkāns Lusonas salā Filipīnās. Atrodas salas dienvidrietumos, administratīvi ietilpst Batangasas provincē. Taals ir otrs aktīvākais Filipīnu vulkāns, zināmajā vēsturē reģistrēti 38 izvirdumi.

Taals vulkāns izvietojies Lusonas salas dienvidrietumos 15 km no Sibujanas jūras krasta un 60 km no valsts galvaspilsētas Manilas. Vulkāna kalderā, kas izveidojusies gigantiskā izvirdumā pirms 140—538 tūkstošiem gadu, izveidojies Taala ezers. Ezera vidū atrodas 23 km² liela sala, kas ir faktiskais vulkāna krāteris. Salas vidū atrodas 1,2 km² liels ezers, kas tagadējā formā izveidojies pēc 1911. gada izvirduma. Pati sala sastāv no vismaz 47 savstarpēji pārklājošiem vulkāna konusiem un krāteriem. 26 no tiem klasificēti kā tufa (pelnu) konusi, 5 — freatomagmatiski izdedžu konusi, bet 4 — māri. Vairāki izvirdumu centri mūsdienās atrodas zem ezera ūdens.[1]

Kopš spāņu kolonizatoru ierašanās Filipīnās ir reģistrēti vismaz 38 (pēc citiem datiem — 54) Taala vulkāna izvirdumi. Pirmais no tiem aprakstīts 1572. gadā, kad ezera krastā tagadējās Sannikolasas vietā dibināja Taalas pilsētu. Dažādos laikos izvirdumi notikuši gan no galvenā krātera, ko aizpilda ezers salas vidū, gan arī no citiem krāteriem visapkārt Vulkāna salai.

Viens no postošākajiem vulkāna izvirdumiem notika 1754. gadā, kas ilga no 15. maija līdz 12. decembrim. Tā rezultātā tika nopostīta Taalas pilsētiņa, kas tolaik bija provinces centrs, kā arī ar izmešiem nosprostoja ezera caurteku ar jūru, izraisot tā līmeņa celšanos par 5 metriem.

1808. gadā notika nākamais ievērojamais izvirdums, kā rezultātā vulkāna apkārtni pārklāja ar līdz 84 cm biezu pelnu kārtu un ievērojami mainījās galvenā krātera konfigurācija. Lai arī vulkānā pastāvīgi tika novēroti nelieli izvirdumi un cita aktivitāte, nākamais postošais izvirdums notika 1911. gada janvārī, kad pelni noklāja ap 2000 km² lielu teritoriju, bet ievērojami postījumi bija 230 km² platībā. Izvirduma rezultātā reģistrēti ap 1100 bojāgājušo, bet tiek lēsts, ka to reālais skaits bijis ievērojami lielāks. Upuru pēcnāves ekspertīze liecināja, ka praktiski visi miruši no applaucēšanās ar karstu tvaiku un/vai karstiem dubļiem.

Ievērojam vulkāna aktivitāte bija vērojama arī laika posmā no 1965. līdz 1977. gadam, kad aktīvs bija Tabaro krāteris salas dienviddaļā. Lielākā daļa izvirdumu bija freatomagmatiski, magmai mijiedarbojoties ar ezera ūdeni un izraisot sprādzienus. Nesenākais vulkāna izvirdums (2023) reģistrēts 2022. gada 31. martā.[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]