Filipīniešu valoda

Filipīniešu valoda ; Pilipino; Wikang Filipino
Valodas lietošana pasaulē:
Valodu lieto:	Filipīnas
Pratēju skaits:
Valodu saime:	Austronēziešu; Malajiešu-polinēziešu; Filipīniešu; Lielo Centrālo Filipīnu; Centrālo Filipīnu; Tagalu; Filipīniešu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (tagalu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Filipīnas
Regulators:	Filipīniešu valodas komisija
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	fil
ISO 639-3:	fil
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Filipīniešu valoda (Pilipino, izrunā: [ˌfɪl.ɪˈpiː.no], vai Wikang Filipino) ir tagalu valodas literārā valoda. Tā ir viena no divām Filipīnu oficiālajām valodām.

1937. gada 12. novembrī pirmā Filipīnu Nacionālā asambleja pieņēma likumu, ar kuru tika izveidots Valsts valodas institūts, lai izpētītu un pārskatītu visus vietējos dialektus un izvēlētos vienu, kas kalpotu par pamatu Filipīnu valsts valodai. Institūts drīz vien ieteica par valsts valodas pamatu ievēlēt tagalu valodu. Jau 1937. gada 31. decembrī prezidents Manuels Kezons pasludināja, ka par Filipīnu valsts valodu tika izvēlēta valoda tagalu valodas pamatā.

Neraugoties uz likumdošanā noteikto filipīniešu valodas attīstību, kuras pamatā ir visas Filipīnas valodas, Filipīnu valsts valodas pamatā joprojām galvenokārt ir tagalu valoda ar dažiem aizņēmumiem no svešvalodām (angļu un spāņu valodas).