Taktiskie kodolieroči
Taktiskie kodolieroči jeb nestratēģiskie kodolieroči ir kodolieroči, kuri ir paredzēti izmantošanai kaujas laukā, lai atbalstītu savus konvencionālos spēkus. Atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem, taktiskajiem kodolieročiem ir ievērojami mazāka jauda un rādiuss. Līdz ar to tie netiek izmantoti uzbrukumiem ienaidnieka objektiem, kas atrodas tālu no frontes līnijas (piemēram, bāzēm, pilsētām, rūpnīcām) — tie ir paredzēti lokālu mērķu iznīcināšanai. Neviens taktiskais kodolierocis nekad nav izmantots kaujas situācijā.[1]
Nav precīzas definīcijas "taktiskajai" kategorijai attiecībā uz kodolieroča darbības rādiusu vai enerģiju.[2][3] Taktisko kodolieroču jauda ir mazāka nekā stratēģisko kodolieroču jauda, taču lielākie taktiskie ieroči arī ir ļoti spēcīgi, un daži ieroči, atkarībā no to pielietojuma, var tikt klasificēti abās kodolieroču kategorijās. Piemēram, amerikāņu ierocis W88 bija paredzēts, lai aprīkotu gan taktisko Sea Lance pretzemūdeņu raķešdzinēja dziļuma lādiņu, gan no stratēģiskā bumbvedēja palaižamo SRAM II pretraķeti.[1]
Tā kā mazākas jaudas kodolieroču enerģija nav daudz lielāka par arvien jaudīgāko konvencionālo ieroču izdalīto enerģiju, ASV Armija mūsdienās ir pārtraukusi uz tiem paļauties. Lielākā daļa atlikušo krājumu, kurus veido aptuveni 150 gravitācijas bumbas B61,[4] ir izvietoti Eiropā.[3] Apvienotā Karaliste un Francija ir pilnībā likvidējušas savus taktisko kodolieroču krājumus, taču Pakistānai, Ķīnai, Indijai, Izraēlai un Ziemeļkorejai krājumos ir dažādi taktisko kodolieroču veidi.[1]
Krievijas armija, salīdzinājumā no citām valstīm, ir saglabājusi vairāk taktisko kodolieroču un ir vairāk paļāvusies uz tiem savā kodolstratēģijā nekā ASV; tiek lēsts, ka šāda stratēģija tika izvēlēta Krievijas mazāk attīstīto konvencionālo ieroču un spēju dēļ.[1] Mūsdienu aplēses liecina, ka Krievijas arsenālā ir aptuveni 2000 taktisko kodolieroču galviņas.[3]
Parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan taktiskajiem kodolieročiem nav precīzas definīcijas attiecībā uz to jaudu, parasti tiek uzskatīts, ka to trotila ekvivalents var būt no kilotonnas daļas līdz aptuveni 50 kilotonnām. Salīdzinājumam, stratēģisko kodolieroču jauda ir no 100 kilotonnām līdz vairāk nekā megatonnai un Otrā pasaules kara laikā Hirosimā nomestā atombumba eksplodēja ar 15 kilotonnu lielu enerģiju.[1]
Taktisko kodolieroču piegādes sistēmām mēdz būt mazāks darbības rādiuss (parasti mazāks par 500 kilometriem), nekā stratēģiskajiem kodolieročiem, kas parasti ir paredzēti, lai sasniegtu citus kontinentus.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Nina Srinivasan Rathbun. «What are tactical nuclear weapons? An international security expert explains and assesses what they mean for the war in Ukraine». The Conversation (angļu). Skatīts: 2022-10-02.
- ↑ Alistair Millar, Brian Alexander. Tactical Nuclear Weapons: Emergent Threats in an Evolving Security Environment. Potomac Books Incorporated, 2003-07-01. ISBN 978-1-57488-585-9.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Kristensen, Hans M.; Korda, Matt (2019-09-03). "Tactical nuclear weapons, 2019". Bulletin of the Atomic Scientists 75 (5): 252–261. doi:10.1080/00963402.2019.1654273. ISSN 0096-3402.
- ↑ Joseph Trevithick. «Get To Know America's Long Serving B61 Family Of Nuclear Bombs». The Drive (angļu), 2018-03-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-02. Skatīts: 2022-10-02.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Кинохроника тактического ядерного взрыва / Kodolartilērijas šāviņa izmēģinājuma kinohronika.
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |