Talats Džaferi
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
|
Talats Džaferi (maķedoniešu: Талат Џафери / Talat Džaferi, albāņu: Talat Xhaferi, dzimis 1962. gada 15. aprīlī) ir Ziemeļmaķedonijas albāņu politiķis, bijušais armijas virsnieks. Kopš 2024. gada viņš ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs. Agrāk viņš ir bijis Ziemeļmaķedonijas parlamenta priekšsēdētājs un aizsardzības ministrs.
Dzīves sākums un izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Talats Džaferi piedzima 1962. gada 15. aprīlī albāņu ģimenē Forino ciemā netālu no Gostivaras. Pamatskolu viņš apmeklēja netālajā Čegranes ciematā, bet vidējo izglītību ieguva Belgradas militārajā vidusskolā.
Džaferi studēja Dienvidslāvijas Tautas armijas Sauszemes armijas kājnieku militārajā akadēmijā Belgradā un Sarajevā. Vēlāk karjeras laikā viņš specializējās komandiera un štāba amatos Ģenerāļa Mihaila Apostolska militārajā akadēmijā Skopjē. 2013. gadā viņš ieguva maģistra grādu aizsardzības jomā.
Militārais dienests
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1985. līdz 1991. gadam Džaferi bija Dienvidslāvijas Tautas armija virsnieks. No 1992. līdz 2001. gadam viņš bija Maķedonijas Republikas armijas (MRA) virsnieks.
2001. gada albāņu sacelšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gada sacelšanās laikā, kad albāņu kaujinieki uzbruka drošības spēkiem, Talats Džaferi bija MRA vecākais virsnieks, komandējot karaspēku kara daļā Tetovā.
28. aprīlī, Vejces slaktiņa dienā, viņš pildīja komandiera pienākumus kazarmās. Vairākas dienas vēlāk viņš dezertēja un pievienojās Tautas atbrīvošanās armijai (TAA), albāņu partizānu grupējumam, kas cīnījās pret Maķedonijas Republiku. Džaferi kļuva par tās 116. brigādes komandieri, pēc savas dzimtās vietas nosaukuma iegūstot pseidonīmu "Komandants Forina". Vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada Ohridas vienošanos.
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2002. gadā Talatu Džaferi ievēlēja Maķedonijas parlamentā no Demokrātiskās savienības par integrāciju (DSI), ko tajā gadā izveidoja likvidētās TAA biedri. No 2004. līdz 2006. gadam Džaferi bija aizsardzības ministra vietnieks. 2008.gadā viņu atkal ievēlēja parlamentā no DSI, kas bija konservatīvās partijas VMRO-DPMNE sabiedrotais. 2012. gadā viņš kļuva pazīstams ar savām maratoniskajām runām, ko izmantoja kā filibāstera taktiku, lai bloķētu likuma par veterāniem pieņemšanu, kas būtu piešķīris pabalstus Maķedonijas kara veterāniem. Viņš bloķēja likumprojektu komisijas līmenī, "lasot dzeju, citējot ārvalstu literatūru un ziņojumus par Maķedoniju, murmulējot vai vienkārši klusējot, gaidot, kad beigsies laiks".
2013. gadā, pēc Fatmira Besimi atkāpšanās no amata, aizsardzības ministra amatam Nikolas Gruevska valdībā Demokrātiskā savienība par integrāciju izvirzīja Džaferi. Viņa iecelšana amatā izraisīja protestus no maķedoniešu (jo īpaši pensionētā ģenerāļa Stojančes Angelova no proveterānu opozīcijas partijas "Cieņa") un albāņu puses. Džaferi paziņoja, ka viņa mērķis ir padarīt bruņotos spēkus par "līdzāspastāvēšanas, iecietības un cieņas pret atšķirībām simbolu". 2014. gada 19. jūnijā Gruevska vadība tika izveidota jauna valdība, un Džaferi aizsardzības ministra amatā nomainīja Zorans Jolevski.
Parlamenta priekšsēdētājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada aprīlī Talatu Džaferi ievēlēja par Maķedonijas parlamenta priekšsēdētāju, ko atbalstīja albāņu nacionālo partiju koalīcija un opozīcijas sociāldemokrātiskā partija SDSM, izraisot nemierus parlamenta ēkā. Partija VMRO-DPMNE šo soli nodēvēja par valsts apvērsumu. Pēc tam demonstranti ielauzās parlamenta ēkā, piekāva žurnālistus un deputātus, un policijai nācās tos izklīdināt.[1]
2019. gada 26. novembrī Albāniju satricināja zemestrīce. Džaferi bija Ziemeļmaķedonijas albāņu politiķu delegācijā, kas apmeklēja zemestrīces epicentru un izteica līdzjūtību Albānijas prezidentam Iliram Metam.
Premjerministrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 25. janvārī Talats Džaferi atkāpās no amata pēc Dimitara Kovačevska valdības demisijas, gatavojoties ievēlēšanai par tehniskās valdības priekšsēdētāju, kas saskaņā ar Pržino vienošanos vadīs valsti 100 dienas pirms 8. maijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Macedonia: protesters storm parliament and attack MPs the Guardian, 2017-04-27
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Talats Džaferi.
- Parliamentary Leadership Ziemeļmaķedonijas parlaments
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Fatmirs Besimi |
Maķedonijas aizsardzības ministrs 2013 — 2014 |
Pēctecis: Zorans Jolevski |
Priekštecis: Trajko Veljanovski |
Ziemeļmaķedonijas parlamenta priekšsēdētājs 2017 — 2024 |
Pēctecis: Jovan Mitreski |
Priekštecis: Dimitars Kovačevskis |
Ziemeļmaķedonijas premjerministrs kopš 2024. gada |
Pēctecis: ' |
|