Tamili
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| aptuveni 75–80 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Valodas | |
| tamilu valoda | |
| Reliģijas | |
| galvenokārt hinduisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| dravīdi | |
.svg){kind=small}
Tamili (tamilu: தமிழர், izrunā: /t̪amiɻaɾ/) ir Dienvidāzijas etniskā grupa ar dravīdu izcelsmi, kuras identitātes pamatā ir tamilu valoda — viena no dravīdu valodām ar vairāk nekā 2000 gadu senu literāro tradīciju.[1] Vēsturiski tamili izveidojušies Indijas dienvidos, īpaši Tamilnādas štatā, kā arī Šrilankas ziemeļu un austrumu daļā.[2][3] Plašas tamilu diasporas kopienas izveidojušās arī Malaizijā, Singapūrā, Dienvidāfrikā, Maurīcijā, Kanādā un citviet pasaulē.[4] Tamilu kopējais skaits pasaulē tiek lēsts aptuveni 75–80 miljoni. Lielākā daļa dzīvo Indijā, bet vairāki miljoni — Šrilankā un citās valstīs.
Tamiliem ir nozīmīga vieta Dienvidāzijas vēsturē un kultūrā. Tamilu valodai ir sena un patstāvīga literārā tradīcija, un Indijā tā ir atzīta par klasisko valodu.[5] Tamilu literatūra ir viena no senākajām Indijā, un tamilu kultūra būtiski ietekmējusi Dienvidindijas un Šrilankas reliģiju, literatūru, mākslu un sabiedrisko dzīvi.
Etimoloģija
[labot | labot pirmkodu]Nosaukums “tamili” ir atvasināts no tamilu valodas pašnosaukuma tamiḻ (தமிழ், izrunā: /t̪ɐmɨɻ/), kas sākotnēji apzīmēja gan valodu, gan cilvēkus, kuri to lietoja. Tamilu valodā etnonīms tamiḻar (தமிழர்) nozīmē “tamilu tauta” vai “tamilu cilvēki”. Vēsturiski šie apzīmējumi bija cieši saistīti ar valodu, zemi un literāro kultūru, tādēļ tautas nosaukums un valodas nosaukums attīstījās vienotā tradīcijā. Precīza vārda tamiḻ etimoloģija nav pilnīgi viennozīmīgi noskaidrota, tomēr daļa valodnieku uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar dravīdu valodu saknēm, kas apzīmēja “pašu runu” vai “vietējo valodu”, pretstatā svešām valodām.
Vēsturiskajos avotos tamilu nosaukums sastopams vairākās formās. Senajos Dienvidindijas uzrakstos, kas rakstīti ar tamilbrāhmī rakstību, parādās agrīnas šī vārda variācijas, savukārt citos avotos sastopamas formas damiḷa, damela un dameda. Sanskrita tradīcijā lietotas arī formas drāviḍa un drāmiḍa, kas attiecās uz Dienvidindijas dravīdu tautām un reģioniem. Daži sengrieķu un romiešu autori Dienvidindijas apgabalus minējuši ar līdzīgām fonētiskām formām, piemēram, Damirica vai Dimirice. Laika gaitā nosaukums “tamili” nostiprinājās gan kā tautas, gan kā valodas apzīmējums, un mūsdienās tas attiecas uz vienu no lielākajām un vēsturiski senākajām etnolingvistiskajām kopienām Dienvidāzijā.
Izcelsme un agrīnā vēsture
[labot | labot pirmkodu]Senākās droši identificējamās liecības par tamilu sabiedrību saistītas ar Dienvidindijas agrīno vēsturisko laikmetu. Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka Indostānas dienvidos jau 1. gadu tūkstotī p.m.ē. pastāvēja attīstītas kopienas, kuru kultūru apliecina apmetņu vietas, apbedījumu pieminekļi un dažādi materiālās kultūras priekšmeti. Nozīmīgi atradumi iegūti tādās vietās kā Kīžadi un Adičanallura mūsdienu Tamilnādas teritorijā, kur atklātas keramikas liecības, apbedījumu urnas un citi artefakti, kas liecina par sarežģītāku sociālo struktūru un attīstītu amatniecību. Svarīgs avots tamilu agrīnās vēstures izpētē ir arī senākie rakstiskie pieminekļi. Uzraksti tamilu valodā, kas veidoti ar tā dēvēto tamilbrāhmī rakstību, parasti tiek datēti ar aptuveni 3.–1. gadsimtu p.m.ē., lai gan daži pētījumi pieļauj arī agrāku hronoloģiju. Šie uzraksti ir sastopami uz keramikas, alās, monētām, zīmogiem un citiem priekšmetiem, un tie liecina par rakstības izmantošanu, attīstītu tirdzniecību un plašākiem kultūras sakariem. Agrīnās tamilu literatūras nozīmīgākais piemineklis ir tā dēvētā sangama dzeja, kas radusies ap 1. gadsimtu p.m.ē. un atspoguļo tā laika sabiedrisko dzīvi, politiskās struktūras un valdnieku kultūru.
Arheoloģiskie un valodniecības dati norāda uz būtisku nepārtrauktību starp Dienvidindijas dzelzs laikmeta kultūrām un agrīno vēsturisko sabiedrību Tamilakamas reģionā. Šajā laikā izveidojās arī aktīvi tirdzniecības centri un ostas, kas uzturēja sakarus ar citām Indijas subkontinenta daļām un Vidusjūras pasauli, par ko liecina arī sengrieķu un romiešu autoru apraksti. Tamilu valoda pieder dravīdu valodu saimei, kas ir viena no senākajām valodu grupām Dienvidāzijā. Tomēr dravīdu tautu izcelsme joprojām ir zinātnisku diskusiju objekts. Pētniecībā tiek apspriesti gan scenāriji par ļoti senu šo valodu attīstību pašā Indijas subkontinentā, gan iespējamās migrācijas aizvēsturiskā periodā. Neskatoties uz dažādajām hipotēzēm, arheoloģiskie, lingvistiskie un literārie avoti kopumā liecina, ka tamilu kultūra Dienvidindijā veidojusies ilgstošā vietējās attīstības procesā un izveidojusi vienu no senākajām nepārtrauktajām kultūras tradīcijām Dienvidāzijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Tamil». sas.fas.harvard.edu (angļu). Harvard University. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
- ↑ «Tamili». Tēzaurs. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
- ↑ «Tamili». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 687. lpp.
- ↑ «Tamil». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2026. gada 13. martā.
- ↑ «Classical Languages of India». pib.gov.in (angļu). Skatīts: 2026. gada 13. martā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tamili.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|