Tempela 1 komēta

Tempela 1 komēta

Atklāšana
Atklājējs	Ernsts Tempels
Atklāšanas datums	1867. gada 3. aprīlis
Citi nosaukumi	9P/1867 G1; 1867 II; 9P/1967 L1; 9P/1972 A1
Orbītas parametri
Epoha	2006. gada 6. marts
Afēlijs	4,737 AU
Perihēlijs	1,506 AU
Lielā pusass	3,122 AU
Ekscentricitāte	0.5175
Apriņķošanas periods	5,515 a
Vidējais apriņķošanas ātrums	29,90 km/s
Inklinācija	10,5301°
Pēdējais perihēlijs	2016. gada 2. augusts
Nākamais perihēlijs	2022. gada 4. marts

Tempela 1 komēta (oficiālais apzīmējums 9P/Tempel) ir periodiskā komēta. Komēta nosaukta vācu astronoma Ernsta Tempela vārdā, kurš atklāja komētu 1867. gadā.

Komēta nav spilgta. Līdz šim tās zvaigžņlielums nav bijis novērots lielāks par 11. Ar neapbruņotu aci tā nav redzama.

Tempela 1 komēta ir pazīstama ar to, ka tā bija mērķis Deep Impact misijai, kuras laikā komētā tika ietriekts impaktors, lai varētu izpētīt komētas kodola uzbūvi.

Komētas kodola parametri

• Izmēri 7,6×4,9 km
• Blīvums 0,62 g/cm³
• Masa 7,2 x 10¹³ līdz 7,9 x 10¹³ kg

Atklāšana

Ernsts Tempels komētu atklāja 1867. gada 3. aprīlī, strādājot Marseļā. Atklāšanas laikā komētas apriņķošanas periods bija 5,68 gadi. Komētas orbīta gāja cieši garām Jupiteram, kura gravitācija būtiski izmainīja komētas orbītu. 1881. gadā komēta palidoja garām Jupiteram tikai 0,55 AU attālumā. Tā rezultātā komētas apriņķošanas periods palielinājās līdz 6,5 gadiem. 1898. un 1905. gadā astronomi gribēja komētu nofotografēt, bet nevarēja to atrast. Toreiz tika pieņemts, ka komēta ir izirusi.

Jaunatklāšana

Tempela 1 komēta no jauna tika atklāta 1960. gados. Britu astronoms Braiens Māsdens (Brian Geoffrey Marsden) veica precīzus komētas orbītas aprēķinus, paredzot arī Jupitera ietekmi. Aprēķini atbilda jau novērotajām komētām 9P/1967 L1 un 1966 VII. Māsdens atklāja, ka komētas pietuvošanās Jupiteram 1941. gadā (0,41 AU) un 1953. gadā (0,77 AU), samazināja komētas apriņķošanas periodu un perihēlija attālumu līdz lielumiem, kuri bija mazāki par pirmās atklāšanas laikā novērotajiem. Šīs pietuvošanās komētu ievirzīja tās pašreizējā orbītā.

Tempela 1 komētas virsmas izmaiņas Deep Impact 2005. gadā uzņemtajā attēlā (augšā pa labi) un Stardust-NExT 2011. gada 14. februārī (apakšā pa labi). Zinātnieki uzskata ka klintis, kas apzīmētas ar dzeltenām līnijām, ir dažviet erodējušas par 20 — 30 m. Dzeltenā taisnstūrī redzamas ieplakas, kas savienojušās šajā laikā. Šīs erozijas izraisījušas gaistošu vielu iztvaikošana no komētas.

Deep Impact misija

2005. gada 4. jūlijā komētā tika ietriekts Deep Impact starpplanētu zondes impaktors. Tas notika vienu dienu pirms komētas perihēlija. Zonde sadursmi fotografēja. Arī no Zemes notika sadursmes novērošana. Observatorijās tika novērots, ka pēc sadursmes komēta kļuva nedaudz spilgtāka.

Sadursmes brīdī uz komētas tika radīts apmēram 200 m plats un 30 — 50 m dziļš krāteris. Pēc trieciena radušajos putekļos, Deep Impact spektrometrs atklāja silikātus, karbonātus, mālu minerālus, metālu sulfīdus, amorfo oglekli un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.

2011. gada 15. februārī komētu pārlidoja Stardust starpplanētu zonde NExT misijā. Zondes uzdevums bija nofotografēt radīto triecienkrāteri, jo Deep Impact, jo triecienā radušies putekļi traucēja iegūt labus attēlus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tempela 1 komēta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Small-Body Database Browser
• Deep Impact