Teodora Lodinga alus darītava
_-_panoramio.jpg)
Teodora Lodinga alus darītava bija alus darītava Bauskā, kas darbojās no 1873. līdz 1958. gadam. Alus darītavai vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukumi, tā zināma arī kā "Lodiņš un biedri", "Bauskas alus" un "Lodiņa alus".
Teodors Lodings
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1873. gadā 32 gadus vecais Teodors Lodiņš jeb Teodors Lodings (Theodor Lohding, 1841 — 1910) iegādājās Zelchert alus brūzi. Šķiet, pirkums veikts par kredītlīdzekļiem, jo vairākās publikācijās minēts, ka savu darbību Bauskā Lodings uzsācis bez naudas, bet apņēmības pilns.[1] 1877. gadā Teodors Lodings lūdz Kurzemes Kredītbiedrības direkciju ļaut viņam ieķīlāt zemes gabalu.[2] 19. gadsimta beigās Lodinga alus darītava bija ne tikai viens no trim lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskā, bet arī viens no lielākajiem alus darītājiem visā reģionā.
Alus dzesēšanai izmantots Mēmeles ledus, kas ziemā zāģēts un uzglabāts pagrabos. Upes ūdens līmenis toreiz bija augstāks, tāpēc pagraba un krasta nostiprināšanai uzbūvēta betonēta siena, kas labi redzama visiem, kas iebrauc Bauskā no Rīgas puses. 1937. gadā pilsētas valde atteicās atbalstīt iebrukušās sienas remontu, jo tā ir nepieciešama tikai alus darītavas vajadzībām.[3]
Lai arī dažos latviešu laikrakstos rakstīja,[4] ka Teodors Lodiņš esot tīrs latvietis, kas tikai izliekas par vācieti, Teodors Lodings bija aktīvs Bauskas un Zemgales vācbaltiešu kopienas dalībnieks, atbalstījis pilsētas vācu draudzi un labdarības organizācijas.
Bruno Lodiņš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1910. gadā pēc tēva nāves alusdarītavas vadību uzņēmās vecākais dēls Bruno Lodiņš. No 1914. līdz 1920. gadam karadarbības dēļ alus darītava ir slēgta. Vācu okupācijas un Bermontiādes laikā viņu iecēla par pilsētas domes vadītāju. 1919. gada novembrī pilsētas dome atļāva atsākt alus darītavas darbu.[5] 1919. gada decembrī Lodiņu no amata atcēla.
Lai arī turpmāk Lodiņu ievēlēja pilsētas domē, viņu kritizēja,[6] par piedalīšanos Bauskas vācu biedrības darbībā un atbalstu vācu skolas izveidošanai. Vadīja Bauskas vācu krājkasi, bija lauksaimniecības apvienības kasieris.
1929. gada 17. decembrī alus darītavas īpašnieku Bruno Lodiņu un meistaru Robertu Seibertu sodīja ar 40 latu sodu par alus atšķaidīšanu ar ūdeni. Lai arī ekstrakta saturs esot bijis 10,9, laboratoriskā pārbaudē ekstrakts bijis tikai 8,4.[7]
1936. gada marta sākumā uzņēmuma nosaukumu mainīja no "Lodings un biedri" uz "Lodiņš un biedri". No uzņēmuma īpašnieku sarakstā 1936. gada martā Boruhu Erlihu (Boruchas Erlichas) ieņēma Lietuvas pilsonis Berelis Vilenčiks (Berelas Vilenčikas).[8]
1930. gadu beigās uzņēmums nodarbināja ap 30 cilvēku. Brūvēja ne tikai alu, bet arī zelteri un limonādi. 1939. gada beigās Bruno Lodiņš vācbaltiešu izceļošanas laikā pārcēlās uz Vācijas okupēto Poliju.
Līdz ar Lodiņu ģimenes aizbraukšanu no Latvijas Jelgavas apgabaltiesa 25. novembrī lēma firmas nosaukumu mainīt no "Lodiņš un biedri" uz "Bauskas alus" (īpašnieki Codeks Taube un biedris). Bruno Lodiņš no sabiedrības izstājās 1939. gada 4. novembrī. Tajā pašā dienā likvidēja noliktavas Rīgā, Kuģu ielā 10 un Tukumā, Rīgas ielā 4.[9]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 24. septembra Pārtikas rūpniecības tautas komisāra V. Latkovska pavēli par "Bauskas alus" direktoru-rīkotāju iecēla līdzšinējo īpašnieku Codeku Taubi.[10]
Vēlākie gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Otrā pasaules kara alus darītavas ēkās tiek izvietots Bauskas augļu un dārzeņu kombināts, kas ražoja konservus, kompotus, marinādes un limonādes. Alus ražošana izbeigta 1958. gadā. Vēlāk padomju periodā šeit darbojās "Latvijas balzams" Iecavas filiāles Bauskas iesala cehs, kas savu darbību izbeidza 1990. gadā. 2000. gadu sākumā neilgu laiku vēsturiskajās alus darītavas telpās darbojās SIA "Lodinga uzņēmums", kas ražoja "Lodiņa alu".[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rigasche Rundschau, Nr. 204 (15.09.1923)
- ↑ Latweeschu Awizes Nr.11 (16.03.1877)
- ↑ Bauskas Vēstnesis, Nr.33 (20.08.1937)
- ↑ Liepājas Atbalss, Nr.249 (30.10.1910)
- ↑ Baltijas Vēstnesis, Nr.134 (03.11.1919)
- ↑ Bauskas Vēstnesis, Nr.10 (21.09.1923)
- ↑ Bauskas Wehstnesis, Nr.51 (20.12.1929)
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 24. martā.
- ↑ http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_001_wawe1939n272%7Carticle:DIVL274%7Cquery:lodiņš Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. un biedri|issueType:P
- ↑ http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7Cissue:/p_003_vpvs1940n025%7Carticle:DIVL100%7Cquery:Bauskas Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. alus|issueType:P
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 28. septembrī.