Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes. Šajā teritorijā atrodas Komi republika, Ņencu autonomais apvidus un piegulošā Pečoras jūras akvatorija. Baseina platība sastāda ap 600 tūkst. km² (sauszemes daļā 350 tūkst. km²). Iegulas atrodas silūra, devona, karbona, perma un triasa nogulumos Timana-Pečoru plātnē starp Timana skraustu un Urāliem.[1] Baseins iekļauj sevī Ižmas-Pečoru, Pečoru-Kolvinas, Horeiveras-Morejuskas un Ziemeļpriekšurālu naftas un gāzes apgabalus, kā arī Uhtas-Ižemas naftas un gāzes rajonu. Baseinā ir zināms virs 60 atradnēm. Lielākās atradnes ir Jaregas, Augšomrinas, Pašņinskas, Lajavožas, Usinskas, Vuktilas, Intinskas, Dienvidšapkinskas, Harjaginskas, Varandeiskas un Sarembojas atradnes. Izpētes un izstrādes centri atrodas Uhtā, Arhangeļskā un Narjanmarā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1762. gadā (pēc citiem datiem 1745. gadā) pie Uhtas upes tika konstatētas pirmās naftas atradnes. Rūpnieks Fjodors Prjadunovs dibināja pirmo primitīvo naftas pārstrādes rūpnīcu. Izpētes urbšanas darbi sākās no 1890. gada. Izpēte atsākās 1918. gadā. 1930. gadā tur tika atklāta pirmā vieglās naftas (Čibjuskas) atradne, bet 1932. gadā smagās naftas (Jaregas) atradne. Līdz 1980. gadam Timana-Pečoru naftas un gāzes baseinā tika iegūts 25 mlj. tonnu naftas un 22 mlj. m³ gāzes. Līdz 1987. gadam tika atklāts virs 75 naftas un gāzes atradnēm (virs 230 iegulām).
Krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Resursi sastāda ap 2,4 mljrd. tonnu, no kuriem 60% attiecas uz naftu. Trešdaļa resursu atrodas Komi teritorijā, bet pārējās divas trešdaļas Ņencu autonomajā apvidū. Iegulu dziļums sastāda no 800 m līdz 3 km. Pašlaik izstrādātas tiek vairāk, kā 200 atradnes. Pašas bagātākās ir Pečoru-Kolvinas (44%), Horeiveras (20%) un Ižmas-Pečoru (11%) atradnes. Pašlaik Timana-Pečoru naftas un gāzes baseinā ir zināms virs 180 atradnēm, no kurām 136 naftas, 2 naftas un gāzes, 13 naftas un gāzes kondensāta, 16 gāzes kondensāta un 16 gāzes atradnes. Nafta ir maz sveķaina un ar mazu vai vidēju sēra saturu (blīvums: 0,826-0,885 g/cm³; parafīni no 0,4 līdz 6,6 %). Gāze ir metāna (virs 80%), bagātināta ar smagajiem ogļūdeņražiem (10-17 %), un ar paaugstinātu kondensāta saturu. Gāzes kondensāta atradnēs stabila kondensāta izeja ir no 50 līdz 500 cm³ uz 1 m³.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 647. lpp.