Toletums

Toletums
Toletum
Toletuma romiešu cirka drupas.
Toletums
Atrašanās vieta	Kastīlija-Lamanča, Spānija
Koordinātas	39°51′51.2″N 4°01′45.8″W
Veids	Pilsēta
Vēsture
Kultūras	Romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Brīva

Toletums (latīņu: Toletum) ir sena romiešu pilsēta Spānijā, valsts centrālajā daļā, kas Romas impērijas laikā atradās Tarrakonas Spānijas provincē. Pēc Diakletiāna reformas tā pārgāja Kartagēnikas (latīņu: Carthaginiensis) provincē. Mūsdienās šī pilsēta saucas Toledo.

Vēsture

Toletumu piemin romiešu vēsturnieks Līvijs kā "urbs parva, sed loco munita" (neliela, bet nocietināta pilsēta). Romiešu karavadonis Marks Fulvijs Nobiliors 193. gadā pr.Kr. piedalījās kaujā netālu no pilsētas ar ķeltu cilšu konfederāciju, kas apvienoja vakejus, vetonus un ķeltibērus, un, tos uzvarot, saņēma gūstā ķēniņu Hilermusu. Tajā laikā Toletums bija karpentāņu cilts pilsēta un Karpentānijas reģiona daļa. Pēc teritorijas iekarošanas pilsēta tika iekļauta Romas impērijas sastāvā kā civitas stipendiaria, t.i. pakļauta nepilsoņu pilsēta, bet Flāviju laikā tā ieguva municipalitātes statusu. Ar šo statusu pilsētas pārvaldītāji (arī karpentāņi) ieguva romiešu pilsonību, lai varētu turpināt valsts dienestu, un baudīt romiešu tiesības. Apmēram šajā laikā Toletumā tika uzbūvēti romiešu cirks, pilsētas aizsargmūris, publiskās pirtis (termas) un pilsētas ūdensapgādes sistēma ar cisternām.

Toletuma romiešu cirks bija viens no lielākajiem Spānijā. Sacensības ar divričiem tika rīkotas tikai romiešu svētku laikā, kā arī pēc privātpersonu pasūtījuma, lai nosvinētu savas karjeras sasniegumus. Uz akmens fragmenta uzraksta bija pierakstītas cirka sacensības, kuras apmaksājis kāds pilsonis, lai atzīmētu savu iekļūšanu sevirātā (sava veida priesterība), kas dod augstu sabiedrisko statusu. Arheologi atrada arī īpašu vietu, sauktu kurulis, kuru pilsētas elite izmantoja cirka sacensību apmeklēšanai. Cirks iekļāva 15 000 skatītāju vietu.

Romas impērijas laikā Toletums nekad nebija ne provinces galvaspilsēta, ne arī juridiskais konvents, taču pilsētas nozīme pieauga vēlajā antīkajā laikā. Ir liecības, ka lielas privātmājas (domus) pilsētas mūru iekšpusē tika paplašinātas, bet vairākas lielas villas 3. un 4. gadsimtā tika uzceltas uz ziemeļiem no pilsētas. Cirka sacensības tika rīkotas līdz 4. gadsimta beigām un 5. gadsimta sākumam. Arī tas liecina par aktīvu pilsētas dzīvi un pastāvīgu mecenātismu no bagātās elites puses.

400. gadā Toletumā tika sasaukts baznīcas koncils, lai pārrunātu konfliktu ar priscilliānismu, kuru vēlāk pasludināja par herēzi.

Pēc pirmajiem ģermāņu iebrukumiem vecie mūri aizsardzības nolūkos tika pārbūvēti. Neskatoties uz to 411. gadā, pateicoties savām militārajām prasmēm un kavalērijai, pilsētu ieņēma alāni, kurus, savukārt, 418. gadā uzveica vestgoti. Vēlāk tie Toletumu pasludināja par Vestgotu Karalistes galvaspilsētu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Toletums.