Trīs brāļi
| "Trīs brāļi" | |
|---|---|
 | |
  "Trīs brāļi" | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Rīga, Latvija |
| Adrese |
|
| Koordinātas | 56°57′1.48″N 24°6′15.07″E / 56.9504111°N 24.1041861°EKoordinātas: 56°57′1.48″N 24°6′15.07″E / 56.9504111°N 24.1041861°E |
| Oficiālais nosaukums: Ēku ansamblis "Trīs brāļi" | |
| Aizsardzības numurs | 6544 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
"Trīs brāļi" ir trīs dzīvojamo ēku grupa Rīgā, Latvijā. Tās atrodas Mazajā Pils ielā 17, 19, 21. Ēka Mazajā Pils ielā 17 ir būvēta vissenāk — 15. gadsimta beigās un 16. gadsimta sākumā —, tādējādi tas ir vecākais mūra dzīvojamais nams Rīgā, kas saglabājies līdz mūsdienām.[1] Ēku Mazajā Pils ielā 19 uzcēla 1646. gadā, tās holandiešu manierisma stilā ieturētā fasāde atjaunota pēc Broces 1785. gada zīmējuma.[2] Savukārt Mazajā Pils ielā 21 esošā ēka celta 18. gadsimta sākumā, 19. gadsimtā to pārbūvēja. Ēkas būvētas atbilstoši Baltijas jūras piekrastē izplatītajam Ziemeļeiropas Hanzas savienības pilsētu dzīvojamo ēku tipam. Ēku gali atrodas pret ielu. Tagadējais ēku veidols ir kopš 1953.—1957. gada restaurācijas — projekta autors Pēteris Saulītis. Restaurācijas laikā ēku kompleksa pagalmā iekļāva detaļas no citām Otrā pasaules kara laikā sagrautām ēkām. Iespējams, ka ēku grupas nosaukums ņemts no Tallinā esošās "Triju māsu" ēku grupas,[1][2] pēc citas versijas — no ēkas it kā cēlušajiem vienas dzimtas pārstāvjiem,[3] taču sākotnēji Rīgā par "Trīs brāļiem" saukta cita ēka — ķieģeļu noliktava Arsenāla ielā 5, uz kuras vienas daļas atradās trīs vīru bareljefs.[3]
2020. gada 30. martā Eiropas Komisija piešķīra dzīvojamo ēku grupai "Trīs brāļi" Eiropas mantojuma zīmi.[4]
Mūsdienās ēkās atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Arhitektūras muzejs.
Mazā Pils 17 jeb Baltais brālis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēkas fasādē redzams renesanses stils.[5] Šīs ēkas atrašanās vieta ielas dziļumā norāda, ka agrāk iela bijusi platāka. Iespējams, to būvējis kāds maiznieks 1490. gadā.[3] Ēkas pirmajā stāvā atradās plaša dzīvojamā un vienlaikus darba telpa, ar manteļskursteņa veida pavardu stūrī. Vairākos bēniņu līmeņus izmantoja kā preču noliktavu. Arī 1697. gadā ēkā atradās maizes ceptuve, to paplašināja ar piebūvēm gan uz sētas pusi, gan uz ielas pusi līdz jaunajam ielas līmenim.[2] 1950. gadu restaurācijas laikā piebūvi nojauca.
18. gadsimtā mājā dzīvojis Mazās ģildes vecākais Johans Sārnavs, kura ģerbonis redzams iekšpagalmā. Viņa laikā māju izgreznoja ar portālu un frontonu, kurā norādīts izgatavošanas gads — 1746. Taču restaurācijas laikā gan portālu, gan gadskaitli pārvietoja uz blakus māju.[3]
19. gadsimtā namā dzīvojis un strādājis akmeņkalis Šrāders, bet vēlāk šajā mājā atradās pirmā konditoreja Rīgā.[3]
Mazā Pils 19 jeb Dzeltenais brālis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai gan ēka celta 1646. gadā, tās durvju portāls veidots 1746. gadā kaimiņos esošajam Baltajam brālim un 1950. gados restaurācijas laikā kopā ar gadskaitli pārvietots no tā.[3] Īstais gadskaitlis atrodams fasādes metāla enkuros. Paša Dzeltenā brāļa durvju portāls nav saglabājies. Ēkas pirmajā stāvā bija plaša telpa ar manteļskursteni, otrajā stāvā — viesu istaba, bet dzīvojamās telpas atradās sētas pusē.[3] Vairums zināmo mājas īpašnieku bijuši amatnieki.
Mazā Pils 21 jeb Zaļais brālis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī ēka celta 1718. gadā, un tās izskatā jau redzamas baroka iezīmes. Tās pirmais īpašnieks bijis mācītājs Vendlings Šteidings no Svētā Jēkaba baznīcas. Fasādi rotā maska, kura sargāja no ļauniem gariem.[3] Kādu laiku apakšstāvā atradās amatnieka darbnīca, bet 19. gadsimtā ēku pārbūvēja par īres namu un sadalīja mazos dzīvokļos. Lai gan no ārienes ēka ir ļoti šaura, pagalma iekšpusē tās platums neatšķiras no kaimiņu celtnēm. Laikā, kad šo ēku būvēja, nodoklis bija stipri atkarīgs no tā ielas garuma, ko ēka aizņēma.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Trīs brāļi». Latvia.travel. Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 668–669. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 53–59. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ «Ēkām «Trīs brāļi» piešķirta Eiropas mantojuma zīme». lsm.lv. 2020. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 3. aprīlī.
- ↑ «Trīs brāļi». Citariga.lv. Skatīts: 2012. gada 30. novembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīs brāļi.
