Trīs valdnieki un Pieci imperatori

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Trīs valdnieki un Pieci imperatori ir grupa mitoloģisku dievu un valdnieku, kas Ķīnas ziemeļos esot dzīvojuši vēlīnajā neolīta laikmetā starp 2852. un 2070. g. p.m.ē., periodā pirms mītiskās Sja dinastijas. Vēlākajos gados tie uzskatīti par Ķīnas dažādo tautību pirmtēviem un kultūras paražu aizsācējiem.

Dažādās senajās Ķīnas vēstures hronikās minēti dažādi trīs valdnieki un pieci imperatori. Trīs valdnieki parasti aprakstīti kā dievi, kas ar savām zināšanām uzlabojuši cilvēku dzīvi, mācot viņiem pamatzināšanas par uguns lietošanu, māju būvniecību un zemkopības metodēm. Par Trim valdniekiem visbiežāk dēvētie – radīšanas dievs Fusi, cilvēces radītāja Nuva, zemkopības un medicīnas izgudrotājs Šenons, uguns iegūšanas izgudrotājs Suižens.

Pieci imperatori tiek attēloti kā gudri valdnieki, kuru ilgajos valdīšanas laikos valstī valdījis miers. Pieci imperatori esot izgudrojuši un cilvēkiem iemācījuši aust zīdu, lietot zāles, ievērot kalendāru un lietot hieroglifu rakstību. Ievērojamākais no viņiem ir Dzeltenais imperators Huandi, kas tiek uzskatīts par Ķīnas valsts aizsācēju un dažādu tehnoloģisko izgudrojumu autoru un ķīniešu tautas pirmstēvu.