Sja dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Iespējamā Sja valsts teritorija
Ju Lielais

Sja dinastija ir mītiska valsts un dinastija, kas tradicionālajā Ķīnas vēsturē tiek uzskatīta par pirmo Ķīnas dinastiju, kas pēc dažiem aprēķiniem pastāvējusi 2070.-1600.g.p.m.ē. Pēc citiem aprēķiniem, tā pastāvējusi no 2205.-1766.g.p.m.ē. Dinastijā esot bijuši 17 valdnieki. Troņa mantošanā iedibināts dinastijas princips, to mantojot valdnieka dēlam vai brālim.[1]

Atbilstoši leģendai, dinastiju aizsācis Ju Lielais, kuru cilvēki izvirzījuši par valdnieku pēc tam, kad viņš paglābis tos no plūdiem. Viņš ir pirmais kurš ieņēmis troni pēc pēdējā Trīs valdnieku un Piecu imperatoru perioda valdnieka. Sja dinastija kritusi pēc tam, kad iedzīvotāji sacēlās pret nežēlīgo valdnieku un izveidoja Šanu dinastija.

No šī laika nav saglabājusies neviena rakstīta liecība, tāpēc hroniku leģendām pierādījumus var atrast tikai arheologi. Pēdējos piecdesmit gadus Ķīnas arheologi un vēsturnieki domā, ka Sja dinastijas pastāvēšanu var saistīt ar bronzas laikmeta Erlitou kultūru, kura pastāvējusi 2100. — 1800. g. p.m.ē. tajā pašā apvidū, kas vēsturiski uzskatīts par Sja pastāvēšanas apvidu Henaņas provincē.

Lai arī tradicionālās Ķīnas hronikas ataino Ķīnas senvēsturi kā valdnieku un dinastiju secību, skaidrs, ka Sja valsts bija tikai viena no šajā laikā pastāvošajām daudzajām valstiņām. Pastāv versija, ka Sja, Šanu un Džou dinastijas valstis pastāvēja vienlaikus, Šaniem iekarojot Sja un pēc tam Džou iekarojot Šanus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]