Transpolārā dzelzceļa līnija

Vikipēdijas lapa
Uzbūvētie un pamestie "Staļina ceļa" iecirkņi. Sākotnējā gaita apzīmēta ar "502", vēlāk būve sākta "501" un "503" iecirkņos.
Plānotā dzelzceļa gaita (no Openstreetmap).

Transpolārā dzelzceļa līnija (krievu: Трансполярная магистраль), saukta par «Mirušo ceļu» (Мёртвая дорога) vai «Staļina ceļu» (vācu: Stalinbahn), ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Rietumsibīrijas daļā. 1297 kilometrus garo dzelzceļu necilvēcīgos apstākļos 1947.—1953. gadā būvēja Gulaga soda nometnēs ieslodzītie, maksimālais strādājošo skaits sasniedza 80 000. Dzelzceļam nebija kopējā projekta, tā gaitu plānoja būves laikā, ceļot arvien jaunas ieslodzīto apmetnes gar trasi.

Tā bija daļa no tālaika Lielā Ziemeļu dzelzceļa (Великий Северный железнодорожный путь) vīzijas, kam bija jāsavieno Obas un Jeņisejas lejteces upju ostas ar plānoto Klusā okeāna ostu pretī Sahalīnai pa vēlāk uzbūvētās Baikāla-Amūras maģistrāles gaitu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa līnijas būve tika uzsākta pēc Otrā pasaules kara beigām 1947. gadā sakarā ar strauju ieslodzīto pieaugumu. 1947. gadā nometnē «502. būve» (502-я стройка) ieslodzītie sāka būvēt dzelzceļa atzaru uz plānoto Ziemeļu Ledus okeāna ostu Miskamenniju (Мыс Каменный) Obas grīvā. Nometnē «501. būve» (501-я стройка) ieslodzītie sāka dzelzceļa posma būvi no Čumas stacijas līdz Labitnangi (Лабытнанги) ciematam Obas kreisajā krastā pretī Salehardas ostai.

1949. gadā atklājās, ka okeāna kuģi nespēs sasniegt Miskamennija ostu seklā ūdens dēļ, tādēļ ostas un dzelzceļa būvi tur pārtrauca. Tā vietā ierosināja būvēt dzelzceļa līniju Saleharda-Igarka līdz Jermakovas (Ермаково) ciemam Jeņisejas kreisajā krastā iepretī Igarkas ostai, kur izveidoja nometni «503. būve» (503-я стройка). Pēc Staļina nāves 1953. gadā un ieslodzīto skaita krasas samazināšanās būvi vairs nebija iespējams pabeigt.

1980. gadā no Tjumeņas uzbūvēja dzelzceļu līdz Starijurengojas stacijai uz pamestās Transpolārās dzelzceļa līnijas. Pa šī dzelzceļa uzbērumu līdz 1981. gadam uzlika sliedes līdz Novijurengojai un 1980. gadu beigās līdz Pangodas un Nadimas stacijām. Tika uzbūvēts arī dzelzceļa atzars uz Jamburgas gāzes atradnēm pie Obas grīvlīča.[2] Pēc PSRS sabrukuma sakarā ar slikto sliežu ceļa stāvokli vilcienu kustību līdz Novijurengojai apturēja. Dzelzceļa remontu veica tikai pēc 1997.—2002. gada Krievijas finanšu krīzes pārvarēšanas, kad sakarā ar pieaugošajām gāzes cenām Jamalas atradnēs palielinājās nepieciešamība pēc darbaspēka.

Ziemeļu paralēles ceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā tika apstiprināts dzelzceļa līnijas Saleharda — Nadima būves projekts, ko nodēvēja par Ziemeļu paralēles ceļu (krievu: Се́верный широ́тный ход). Kopā ar jau uzbūvēto dzelzceļu Nadima — Novijurengoja — Korotčajeva tā plānotais garums ir 707 kilometri. Sākotnēji būvi bija plānots pabeigt 2015. gadā, tad 2022. gadā, beidzot 2023. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Суслов В. И. Северо-Сибирская железнодорожная магистраль: от XIX до XXI века. (2008)
  2. Тюменский "БАМ" [VI/4925 (2008)] (krieviski)