Baikāla-Amūras maģistrāle

Vikipēdijas lapa
Baikāla-Amūras maģistrāle (zaļā krāsā), Transsibīrijas dzelzceļš (sarkanā) un Amūras-Jakutskas maģistrāle (oranžā).

Baikāla-Amūras maģistrāle (BAM) (krievu: Байкало-Амурская магистраль (БАМ)) ir 1520 mm platuma dzelzceļš Krievijas Federācijas Sibīrijas un Tālo Austrumu daļā.

Tā kopējās būvniecības izmaksas pārsniegušas 14 miljardus ASV dolāru, celtniecībā izmantoja arī Latvijas PSR darbaspēku un finansējumu (galvenokārt Taksimo stacijas būvē). Kopējais garums no Taišetas līdz Klusā okeāna piekrastei ir 4324 km, elektrificēts ir vienīgi iecirknis Taišeta-Taksimo (1469 km).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

BAM tika plānots kā Transsibīrijas dzelzceļa alternatīvais dzelzceļš militāro konfliktu ar Japānu un Ķīnu gadījumā. Tā būve uzsākta jau 1930. gados, izmantojot Gulaga soda nometnē (Bamlagā) ieslodzīto darbu, taču pabeigts tikai līdz Bratskas stacijai. Otrā pasaules kara laikā ieslodzītie uzbūvēja 486 km garu dzelzceļa līniju no Komsomoļskas līdz Sovetskaja Gavaņas ostai, taču maģistrāle netika pabeigta.

1974. gadā PSKP CK ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs paziņoja par Baikāla-Amūras maģistrāles celtniecības turpināšanu un tā tika pasludināta par komjaunatnes triencienceltni. 1984. gadā BAM rietumu daļa tika svinīgi savienota ar austrumu daļu, taču vilcienu kustība pa dzelzceļu netika atklāta daudzo nepabeigto tiltu un tuneļu dēļ. BAM pabeigšana atkārtoti tika pasludināta arī 1991. un 2003. gadā, kad tika nodots ekspluatācijā Severomuiskas tunelis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krievijā pabeidz BAM celtniecībuReuters, LETA, BNS, 2003. gada 6. decembrī Arhivēts 2020. gada 25. Oktobris Wayback Machine vietnē.