Transportlīdzekļa vadītāja vietas sagatavošana

Vikipēdijas lapa
Transportlīdzekļa vadītāja vieta

Transportlīdzekļa vadītāja vietas sagatavošana nodrošina visu no vadītāja atkarīgo darbību izpildīšanu, kas saistītas ar transportlīdzekļa vadīšanu kustības laikā. Transportlīdzekļa vadītājs (turpmāk vadītājs) kustības laikā sēž vadītājam paredzētajā sēdvietā un no šīs vietas ergonomiski kontrolē ar ceļu satiksmi visus saistītos procesus.

Sēdekļa regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēdeklim jābūt ērti noregulētam - pielāgotam katra konkrēta vadītāja izmēriem.

Pamatnes noregulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispirms sēdekli virzienā uz priekšu vai atpakaļ piedzen pamatni, kura citādi ir stingri nofiksēta uz vietas. Sēdekli atbrīvo un nofiksē ar skavas (var būt novietota sēdeklim pa vidu) vai roktura priekšējā labajā stūrī palīdzību. Pamatni regulē to pārvietojot pa sliecēm vai sliedēm. Pareizs attālums būs tāds, lai ar kāju līdz galam izspiežot sajūga pedāli zem kājas (pie ieliektas ceļa locītavas uz sēdvietas malas) pietiktu vieta ievietot tajā plaukstu.

Atzveltnes regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pamatnes noregulēšanas, regulē atzveltnes stāvumu - tā lai rokas uz stūres rata būtu uz pulksteņa ciparnīcas - pl. 10 (kreisā roka), uz pl. 02 (labā roka). Rokai jābūt viegli ieliektai. Vadītājam pie tam jāsēž ar piespiestu muguru atzveltnei.

Galvas atzveltnes regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc muguras atzveltnes noregulēšanas regulē galvas atzveltni tā, lai pakausis atrastos galvas atzveltnes vidū. Galvas atzveltne vadītāju glābj no kakla salaušanas sadursmes laikā un drošības spilvena izšaušanās laikā, kā arī, lai aizmugurējais nepiesprādzētais pasažieris, sēdošs aiz vadītāja pats saglabātos un neietriektos sadursmes laikā vadītāja pakausī, tādējādi nedaudz saudzējot gan pasažieri un glābjot vadītāju no bezatbildīga pasažiera.

Stūres regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc galvas atzveltnes regulēšanas, regulē stūres augstumu tā, lai caur stūres rata caurredzamo pusloku būtu pēc iespējas labāk saskatāmi visi kontrolpaneļa rādījumi. Stūres augstuma regulēšanas kloķis atrodas uz stūres statņa zem stūres.

Drošības jostas regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc stūres augstuma noregulēšanas regulē drošības jostas augstumu uz transportlīdzekļa sienas, lai siksna šķērsotu pleca vidu un tālāk pāri vēderam uz leju. Ja josta būs par zemu, var salauzt trauslās ribas, kas var pārdurt plaušas, bet ja siksna būs par augstu, var ar inerces spēku var salauzt kaklu. Tāpat jāregulē priekšējā pasažiera drošības josta. Aizmugurējo pasažieru drošības josta iznāk no sēdekļa muguras. Un tā paredzēta vidējam cilvēka augumam aptuveni 170 cm un nav regulējama tāpat kā priekšējām sēdvietām.

Atpakaļskata spoguļu regulēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējais atpakaļskata spogulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējo atpakaļskata spogulis atrodas transportlīdzekļa salonā, to groza ap lodīti, kuras kājiņa ir piestiprināta pie priekšējā stikla. To regulētu lai atpakaļ skats pa centru būtu iespējami plašāk pārskatāms.

Ārējais sānu atpakaļskata spogulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējo sānu atpakaļskata spoguli regulē vai nu ar rokām vai ar elektronisko vadības kloķi. Ja regulē ar kloķi, tas parasti atrodas blakus pie ātruma pārslēgšanas kloķim. Ārējo sānu atpakaļskata spoguļu atstarotajam staram nedaudz jāķer sānu spārns.

Mirusī zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diemžēl automašīnai ir arī mirusī zona, no vadītāja abiem sāniem, kurā ar spoguļiem apkārtni pārskatīt nav iespējams. Tāpēc vispirms skatās iekšējā atpakaļ spogulī, tad sānu spoguļos – vienā un otrā, tad jāpagriež galva uz mirušās zonas vieniem un otriem sāniem, lai tādējādi kontrolētu mirušo zonu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]