Ģertraude "Traudla" Junge (vācu: Gertraud "Traudl" Junge; dzimusi Humpsa (Humps) 1920. gada 16. martā, mirusi 2002. gada 10. februārī) bija vācu sekretāre, kura no 1942. gada decembra līdz 1945. gada aprīlim strādāja kā Ādolfa Hitlera personīgā sekretāre. Viņa tika izvēlēta šim amatam no vairākām kandidātēm pēc ieteikuma no Martina Bormana un kļuva par tuvāko aculiecinieci Hitlera pēdējiem dzīves gadiem.
1945. gada 29. aprīlī, būdama Fīrera bunkurā, Junge pierakstīja Hitlera politisko un personīgo testamentu. Pēc Hitlera pašnāvības 30. aprīlī un Jozefa Gēbelsa nāves viņa 1. maijā kopā ar citiem bunkura iemītniekiem mēģināja izlauzties no Berlīnes, un vēlāk tika sagūstīta padomju karaspēka. 1945. un 1946. gadā pavadīja īsu laiku PSRS un ASV ieslodzījumā, pēc tam tika atbrīvota, jo nebija uzskatāma par nozīmīgu nacistu režīma locekli.
Pēc kara apmetās uz dzīvi Rietumvācijā, kur strādāja par sekretāri un ilgstoši izvairījās runāt par savu pagātni. Tikai vēlākos gados viņa sāka publiski reflektēt par savu lomu Trešā reiha struktūrā. 2002. gadā, neilgi pirms nāves, tika publicēti viņas memuāri Bis zur letzten Stunde ("Līdz pēdējai stundai"), kas sniedz personisku skatījumu uz Hitlera ikdienas dzīvi un nacisma sabrukumu. Grāmata kļuva par vienu no galvenajiem avotiem dokumentālajai filmai Im toten Winkel – Hitlers Sekretärin ("Aklajā zonā – Hitlera sekretāre").
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Traudla Junge.
