Tronheima
| Tronheima Trondheim | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
 | |||
| |||
  Tronheima  Tronheima | |||
| Koordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°EKoordinātas: 63°25′47″N 10°23′36″E / 63.42972°N 10.39333°E | |||
| Valsts |
 Norvēģija | ||
| Filke | Trendelāga | ||
| Komūna | Tronheimas komūna | ||
| Dibināta | 997. gadā | ||
| Platība[1] | |||
| • Pilsēta | 58,2 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • Pilsēta | 212 660 | ||
| • vieta | 4 | ||
| • blīvums | 3 458,1/km² | ||
| • urbānā teritorija | 186 364 | ||
| • aglomerācija | 279 234 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Tronheima Vikikrātuvē | |||
Tronheima (norvēģu: Trondheim, izrunā: /²trɔn(h)æɪm/) ir pilsēta Norvēģijas centrālajā daļā, osta Norvēģu jūras krastā. Trešā lielākā Norvēģijas pilsēta, Trendelāgas filkes un Tronheimas komūnas administratīvais centrs. Ievērojams izglītības centrs — šeit atrodas divas universitātes ar 30 000 studentiem. Tūrisma centrs — ievērojamākā celtne ir no 1070. līdz 1300. gadam celtā Tronheimas katedrāle — svarīgākā Norvēģijas baznīca, vistālāk uz ziemeļiem esošā viduslaiku katedrāle un līdz 1906. gadam Norvēģijas karaļu kronēšanas vieta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tronheimai ir īpaša vieta Norvēģijas agrīnajā vēsturē. Šeit Nidelvas upes grīvā ir senās Norvēģijas tautas sapulces — Øretinget vieta. Šajā vieta 872. gadā tika ievēlēts pirmais droši zināmais Norvēģijas karalis Haralds I Skaistmatis (valdīja 872-933). 997. gadā Olafs I pieminēja Tronheimas pilsētu, nosaucot to par Kaupangenu (Kaupangen).
Tomēr visus viduslaikus Tronheima bija pazīstama ar nosaukumu Nidarosa (Nidaros), un līdz 1217. gadam bija Norvēģijas galvaspilsēta. Ap 1000. gadu pilsētā dzīvoja Leifs Eriksons. 1179. gadā apkārtnē Svere Sigurdsons guva uzvaru pār troņa pretendentu Erlingu Skaki (Erling Skakke). Tronheima bija arhibīskapijas centrs no 1152. gada un visus viduslaikus bija svētceļojumu mērķis no apkārtējām zemēm.
XVII gadsimta vidū osta nogruvumos aizsērēja un bija mazāk lietojama. No XVI gadsimta beigām līdz XIX gadsimta vidum pilsēta 10 reizes nopietni cieta ugunsgrēkos. 1658. gadā 10 mēnešus Tronheima bija Zviedrijas sastāvā, pamatojoties uz Roskildes miera līgumu.
1930. gadā, pēc Kristiānijas pārdēvēšanas par Oslo, tika pieņemts lēmums par Tronheimas pārsaukšanu vecajā Nidarosas vārdā, tomēr iedzīvotāju sašutuma dēļ lēmums tika atcelts.
Otrā pasaules kara laikā Tronheimā bija liela Trešā reiha zemūdeņu bāze (DORA 1), no kurienes tās uzbruka Sabiedroto konvojiem Atlantijas okeānā.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tronheimā darbojas vairāki sporta klubi. Pazīstamākais ir Norvēģijas titulētākais futbola klubs Rosenborg BK , kas savas mājas spēles aizvada Lerkendal stadionā. Šajā stadionā tika aizvadīta arī 2016. gada UEFA Superkausa spēle. Tronheima ir mājvieta arī futbola klubam Ranheim Fotball.
1997. gadā Tronheimā risinājās Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tronheimā dzimuši:
- Mārita Bjergena (Marit Bjørgen; 1980) — slēpotāja
- Tomijs Ingebritsens (Tommy Ingebrigtsen; 1977) — tramplīnlēcējs
- Ingrīda Kristiansena (Ingrid Kristiansen; 1956) — skrējēja
- Erlends Loe (Erlend Loe; 1969) — rakstnieks
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Tettsteders befolkning og areal». Q2367019.
- ↑ Population and area, by municipality, Statistical Yearbook of Norway 2011 Statistics Norway, Atjaunināts 07.10.2012.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tronheima.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|