Trīspadsmitgadu karš
| Trīspadsmitgadu karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
 Prūsijas konfederācija Polija |
 Vācu ordenis Dānija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
Frīdrihs II (Brandenburga)Kazimirs IV (Polija) | Ludvigs fon Erlihshauzens (Ordenis) | ||||||
Trīspadsmitgadu karš (vācu: Dreizehnjähriger Krieg; poļu: Wojna trzynastoletnia), saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454. gada līdz 1466. gadam, iesākumā starp Prūsijas konfederāciju un Vācu ordeņa valsti, vēlākajā gaitā starp Poliju un Vācu ordeni. Kara rezultātā Polija ieguva pieeju pie Baltijas jūras, bet Vācu ordeņa valsts atzina sevi par Polijas vasali.
Stāvoklis pirms kara
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]15. gadsimtā Prūsijas pilsētas strauji auga, bet to politiskā ietekme bija niecīga, jo visa politiskā vara bija Vācu ordeņa rokās.
1440. gada 21. februārī Prūsijas pilsētu pārstāvji nodibināja Prūsijas konfederāciju. Galvenās pilsētas šajā organizācijā bija Danciga (Gdaņska), Elbinga (Elblonga) un Torna (Toruņa). Gandrīz uzreiz sākās politiskas nesaskaņas ar Vācu ordeņa lielmestru.
1452. gadā Prūsijas konfederācija lūdza Svētās Romas impērijas ķeizaru Frīdrihu III būt par vidutāju konfliktā ar Vācu ordeni. 1453. gada 5. decembrī ķeizars aizliedza konfederāciju un pavēlēja paklausību Vācu ordenim. Šajā situācijā konfederāti lūdza atbalstu Polijas karalim Kazimiram IV, kurš atbalstu apstiprināja.
1454. gada 4. februārī Prūsijas konfederācija nosūtīja formālu nepakļaušanās dokumentu lielmestram Ludvigam fon Erlihshauzenam.
Kara gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Kara sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]6. februārī sākās Prūsijas pilsētu sacelšanās, un drīz gandrīz visa Prūsija (izņemot Marienburgas, Štūmas (Stuhm,Sztum) un Marienverderas (Marienwerder,Kwidzyn) pilis) bija sacelšanās dalībnieku rokās. Lielākā daļa no ieņemtajām pilīm tūlīt tika nojauktas.
1454. gada 10. februārī konfederāti sūtīja oficiālu delegāciju uz Polijas galvaspilsētu Krakovu, lai lūgtu Polijas karali Kazimiru IV iekļaut Prūsiju Polijas sastāvā. 1454. gada 6. martā karalis deklarēja Prūsiju par Polijas sastāvdaļu, apstiprinot plašas pilsētu tiesības. Polija izsūtīja oficiālu kara pieteikumu ordenim, kurš bija atpakaļejoši datēts ar 22. februāri.