Turki seldžuki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Seldžuki (arī turki seldžuki; turku valodā: selçuklular; persiešu valodā: سلجوقيان Saldžūkijān; arābu valodā: سلجوق Saldžūk vai السلاجقة al-Salādžika) bija oguzu rietumtjurku atzars no kiniku cilts. Apzīmējums cēlies no to pirmā vadoņa Seldžuka, kurš ap 955. gadu apvienoja daļu kiniku klanu, kuri dzīvoja Sirdarjas upes baseinā (ap Džendas - mūsd. Hodženda, - oāzi) un uzsācis apkaimes tautu pakļaušanu. Tā dēli un mazdēli (piem. Togrul-beks, Čagril-beks) turpināja iekarojumus, pakļaujot savai varai praktiski visu Centrālāziju un Tuvos Austrumus laikā no XI līdz XIV gs. Seldžuki izveidoja Lielo Seldžuku impēriju, kura stiepās no Anatolijas līdz Pakistānai un bija uzbrukuma mērķis pirmajam krusta karam. XII gs. šī lielvalsts sašķēlās atsevišķās valstīs, kurās valdīja Seldžukīdu dinastijas (piem. Rumas sultanātā, no kura vēlāk radās Osmaņu impērija u.c.).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]