Uldis Roga
| Uldis Roga | |
|---|---|
 Uldis Roga personālizstādē Jelgavas vēstures un mākslas muzejā 2021. gadā. | |
| Dzimis |
1941. gada 28. septembrī.svg){kind=small} Bukaišu pagasts, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | akvarelis, pastelis |
Uldis Roga (dzimis 1941. gada 28. septembrī Dobeles rajona Bukaišu pagastā) ir latviešu gleznotājs-akvarelists[1] un pedagogs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uldis Roga dzimis 28. septembrī Dobeles rajona Bukaišu pagastā Arnolda un Vilmas Rogas (dzimušas Skābardes) ģimenē. Pēc Ulda Vilmai un Arnoldam piedzima divas meitas — Dzintra un Aija.[1]
Uldis Roga pabeidza Bēnes pamatskolu, un pēc tam strādāja par krāsotāju Dobeles remontu un celtniecības pārvaldē. 1962. gadā uzsāka mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā, ko pabeidza 1966. gadā. No 1966. līdz 1977. gadam strādāja Jelgavas pilsētas kultūras namā par dekoratoru noformētāju. 1964. gadā 31. decembrī appriecējas ar Intu, ar kuru laulībā piedzima trīs bērni — Inga Raudinga Arhivēts 2021. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē., Indra Roga un Kaspars Roga. Kopš 1977. gada vada zīmēšanas kursus,[1] Ulda Rogas zīmēšanas studijas vadītājs.[2]
Kopš 1986. gada Roga ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un kopš 2009. gada — arī Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs.[3]
2011. gadā izdevniecība "Mansards" izdeva Māra Branča grāmatu "Jelgavas gleznotājs Uldis Roga".[4]
Māksla
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glezno Zemgales ainavas, piepilsētas, senās Jelgavas motīvus, ievērojamu kultūras darbinieku dzimtās vietas ("Sprīdīši", "Zilēni", "Auči"). 1970. gadu sākuma darbos bieži izmantojis formu stilizāciju, tā veidojot gleznas ar dekoratīvu raksturu. 1980. gados atgriezies pie reālistiska tēlojuma, uzsverot noskaņas dabā, diennakts un gadalaiku raksturīgo apgaismojumu. Ulda Rogas akvareļos un pasteļos, vēlākos gados arī eļļas gleznās ir atrodama visa Jelgava četros gadalaikos.[5]
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uldis Roga profesionālo mākslinieku izstādēs piedalās kopš 1973. gada. Viņam ir bijušas vairākas personālizstādes Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1991, 2005, 2013, 2020), Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1995), Latvijas Republikas vēstniecībā Tallinā, Igaunijā (1995), Talsu novada muzejā (1997), Noršēpingā, Zviedrijā (1998), Rīgas Svētā Pētera baznīcā (2007, kopā ar Ivaru Klaperu), Jelgavas pilsētas kultūras namā (2011), Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas galerijā (2012), Dobeles novadpētniecības muzejā, Jelgavas pilsētas bibliotēkas izstāžu zālē (2015), Saldus Kapellera namā (2017), viesnīcā "Jelgava"[6] un citur.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2008. gadā saņēmis Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu "Goda zīme"
- 2015. gadā apbalvots ar Jelgavas pilsētas atzinības zīmi "Jelgava 750 — Vēstures griežos"
- 2017. gadā saņēmis Jelgavas novada simpātiju balvu Ģederta Eliasa balvas izstādē par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Jelgavas gleznotājs Uldis Roga. Mansards. 2011. ISBN 978-9984-872-20-9.
- ↑ «Ulda Rogas zīmēšanas studija». Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Kultūra". Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. Decembris. Skatīts: 2021. gada 14. decembrī.
- ↑ 3,0 3,1 «Uldis Roga». Jelgavas Mākslinieku biedrība. Skatīts: 2021. gada 14. decembrī.
- ↑ «Jelgavas gleznotājs Uldis Roga». Delfi. 2011. gada 25. decembris. Skatīts: 2021. gada 14. decembrī.
- ↑ Uldis Roga glezno dzīvi. 2021. gada 20. oktobris.
- ↑ Elmārs Barkāns. «Jelgavā atklāta Ulda Rogas, “Prāta vētras” bundzinieka Kaspara tēva, gleznu izstāde. FOTO». jauns.lv, 2021. gada 11. augusts. Skatīts: 2021. gada 14. decembrī.