Ultrasterilizācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mūsdienīga Tetra Pak UHT apstrādes līnija

Ultrasterilizācija[1] jeb ultrapasterizācija[2] (angļu: Ultra-high temperature processing, UHT) ir pārtikas sterilizācija, karsējot to ļoti īsu laiku, ap 1—2 sekundēm, temperatūrā, kas pārsniedz 135 °C, kas ir nepieciešamā temperatūra sporu nogalināšanai pienā.[3] Populārākais UHT procesa produkts ir piens, bet to izmanto arī augļu sulām, krējumam, sojas pienam, jogurtam, vīnam, zupām, medum un sautējumiem.[3] UHT piens tika izgudrots 1960. gados un plašam patēriņam ir pieejams kopš 1970. gadiem.[4]

Lielais karstums UHT procesā var izraisīt Maijāra reakciju un izmainīt piena produktu garšu un smaržu.[5]

Tipisks UHT piena derīguma termiņš ir seši līdz deviņi mēneši neatvērtā iepakojumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ES iestāžu 18. Terminoloģijas sanāksmes protokols
  2. “Piena produktu tehnoloģija”, I daļa. Mācību līdzeklis pārtikas rūpniecības skolu, lauksaimniecības skolu un tehnikumu audzēkņiem, autori: I. Liepa, T. Skrebinska, L.Karabeška, recenzente Inga Ciproviča, Rīga 1997.
  3. 3,0 3,1 «UHT Processing». University of Guelph, Department of Dairy Science and Technology. Skatīts: 2008-01-07.
  4. Valerie Elliott. «Taste for a cool pinta is a British Tradition». London : The Times, 2007-10-15. Skatīts: 2008-04-03.
  5. Clare, D.A.; W.S. Bang, G. Cartwright, M.A. Drake, P. Coronel and J. Simunovic (1 December 2005). "Comparison of Sensory, Microbiological, and Biochemical Parameters of Microwave Versus Indirect UHT Fluid Skim Milk During Storage". Journal of Dairy Science 88 (12): 4172–4182. doi:10.3168/jds.S0022-0302(05)73103-9. PMID 16291608.