Jogurts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aromatizēts zemeņu jogurts trauciņā

Jogurts ir skābpiena produkts, ko iegūst, sarecinot pasterizētu pienu ar pienskābes baktēriju Streptococcus thermophilus un Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus ieraugu, kurās šīs baktērijas ir noteiktās attiecībās.[1] Ziemeļamerikā un Eiropā, izņemot Dienvideiropu, jogurts galvenokārt tiek gatavots no govs piena, Dienvideiropā un Turcijā — no aitas un kazas piena, bet Ēģiptē un Indijā — no ūdens bifeļa piena.[nepieciešama atsauce]

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jogurtus var iedalīt atkarībā no to konsistences (sausnas satura un tā, vai receklis ir izjaukts vai neizjaukts) un pievienotajām piedevām. Pēc konsistences jogurtus iedala:

  • jogurtos ar neizjauktu recekli;
  • jogurtos ar izjauktu recekli;
  • dzeramajos jogurtos;
  • saldētajos jogurtos;
  • koncentrētajos jogurtos.

Pēc pievienoto piedevu veida:

  • saldinātajos jogurtos, kam ražošanā pievieno cukuru;
  • aromatizētajos jogurtos, kam pievieno garšas un aromāta piedevas.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka jogurtu pirmo reizi ieguva Turcijā, bet ir atrodami arī citi stāsti par jogurta izcelsmes vietu, piemēram, daži zinātnieki apgalvo, ka tas pirmo reizi iegūts Kaukāzā nevis Turcijā. Vārds "jogurts" ir cēlies no turku vārda yoğurt, kas burtiskā tulkojumā nozīmē "sastindzis piens".[nepieciešama atsauce]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Lilita Ozola, Inga Ciproviča (2002). Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava: LLU PTF. 75—78. lpp. ISBN 9984-596-37-0.