Pāriet uz saturu

Ungārijas Padomju Republika

Vikipēdijas lapa
Ungārijas Padomju Republikas teritorija ir iezīmēta sarkanā krāsā

Ungārijas Padomju Republika jeb Padomju Republika Ungārijā (ungāru: Magyarországi Tanácsköztársaság) bija politisks režīms, kas pastāvēja Ungārijā no 1919. gada 21. marta līdz tā paša gada 6. augustam (133 dienas) un ieņēma 23% tās teritorijas.

Juridiski valsts vadītājs bija prezidents Šendors Garbai, taču faktiski vara bija koncentrēta ārlietu komisāra Bēlas Kuna rokās, kurš ar radiotelegrāfa starpniecību tieši sazinājās ar Vladimiru Ļeņinu, kurš deva Kunam padomus un tiešus rīkojumus. Šo režīmu var uzskatīt par otro sociālistisko valsti pasaulē pēc Krievijas SFPR (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu Latvijas SPR).

Tas pastāvēšanas laikā režīms iesaistījās militāros konfliktos ar Rumānijas Karalisti, Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti un topošo Čehoslovākiju.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]