Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918. gada 28. oktobra, kad tā pasludināja neatkarību no Austroungārijas, līdz 1993. gada 1. janvārim, kad valsts mierīgā ceļā sadalījās Čehijā un Slovākijā. No 1939. līdz 1945. gadam bija sadalīta un okupēta, lai arī de jure turpināja pastāvēt Čehoslovākijas trimdas valdība. 1945. gada 29. jūnijā Karpatu Rutēnija (tagad Aizkarpatu apgabals) tika pievienota PSRS.
1939–1945: Valsts sadalīta Vācijas okupētajā Bohēmijas un Morāvijas protektorātā un Slovāku valstī. Trimdas valdība darbojas Londonā. Pēc Vācijas-PSRS kara sākuma, to atzīst arī PSRS.
1946–1948: Trešā republika. Koalīcijas valdības premjerministrs un iekšlietu ministrs ir komunisti. Sudetu vācieši tiek izraidīti no valsts.
1948–1989: Komunistu vara.
1969–1990: Federatīva republika, kas sastāv no Čehu Sociālistiskās republikas un Slovāku Sociālistiskās republikas.
1990–1992: Demokrātiska federatīvā republika, kas slovāku spiediena rezultātā sadalās.