Dižgliemeņu dzimta

Dižgliemeņu dzimta Unionidae Fleming, 1828
Slaidā perlamutrene (Unio pictorum)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Moluski (Mollusca)
Klase	Gliemenes (Bivalvia)
Kārta	Dižgliemeņu kārta (Unionoida)
Virsdzimta	Dižgliemeņu virsdzimta (Unionoidea)
Dzimta	Dižgliemeņu dzimta (Unionidae)
Iedalījums
Alasmidonta Bezzobes (Anodonta) Cucumerunio Epioblasma Hyridella Lampsilis Lasmigona Pseudanodonta Pyganodon Strophitus Perlamutrenes (Unio) Utterbackia
Dižgliemeņu dzimta Vikikrātuvē

Dižgliemeņu dzimta (latīņu: Unionidae) ietilpst dižgliemeņu kārtā. Latvijā ir sastopamas trīs šai dzimtai piederošās ģintis: Bezzobes (Anodonta), Pseudanodonta un Perlamutrenes (Unio). Ģeohronoloģiski dižgliemenes ir zināmas no triasa perioda līdz mūsdienām.

Apraksts

Čaula biežāk ir iegarena, nekā augsta, gluda vai retāk ornamentēta, no ārpuses klāta ar tumši zaļu (reizēm tumši rūsganu) epidermu. Izmēri variē no 3 līdz 25 cm. Zem epidermas atrodas plāns prizmatiskā kalcīta slānis, aiz kura seko biezs perlamutra slānis. Čaulas virsotnes ir satuvinātas priekšējā daļā, parasti noberztas, reizēm ar ornamentējuma pēdām. Daudzām ģintīm čaulu uzbūvē dzimumu dimorfisms izpaužas diezgan krasi. Ir bijuši gadījumi, kad vienas sugas dažādu dzimumu pārstāvji tika aprakstīti kā dažādas sugas.

Kāja ir ķīļveidīga. Pieaugušām formām bisusa dziedzera nav, taču tā ir kāpuriem. Žaunas ir plātņveidīgas. Sifoni ir vāji attīstīti, mantijas lapiņu malas nav saaugušas.

Sistemātika

Dižgliemeņu dzimta (Unionidae)

• ģints Alasmidonta
• ģints Bezzobes (Anodonta)
• ģints Cucumerunio
• ģints Epioblasma
• ģints Hyridella
• ģints Lampsilis
• ģints Lasmigona
• ģints Pseudanodonta
• ģints Pyganodon
• ģints Strophitus
• ģints Perlamutrenes (Unio)
• ģints Utterbackia