Upes delta

Nīlas delta no kosmosa

Delta ir upes nogulu radīts un upes atteku saposmots līdzenums upes grīvā (ietekas vietā). No upes sanešiem sastāvoša trīsstūrveida zemiene pirms upes ietekas, kurā ir daudz nelielu zaru.

Delta veidojas tāpēc, ka upes straumes ātrums lejtecē samazinās, straume ir ļoti lēna, ūdens ir stāvošs un upes saneši tad nosēžas upes dibenā un pamazām krājas, kamēr tie sasniedz ūdens līmeni un nobloķē upei ceļu. Tad upe ir spiesta meklēt sev citu ceļu ietekai. Ar laiku arī tas aizdambējas un tā veidojas arvien jauni un jauni ceļi. Beigās izveidojas liela delta ar daudziem šādiem zariem. Deltas veidojas tikai ļoti lielām upēm, jo mazajām upēm straume ir pietiekami ātra, lai saneši nevarētu nosēsties.

Garu un ūdeņainu upju deltas var sasniegt pat gigantiskus izmērus:

• Amazones delta — 100 000 km²;
• Ļenas delta — 28 500 km²;
• Volgas delta — 19 000 km²;
• Nīlas delta — 24 000 km²;
• Gangas delta — 105 600 km².

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Upes delta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)