Upes delta
Delta ir upes nogulu radīts un upes atteku saposmots līdzenums upes grīvā (ietekas vietā).[1] No upes sanešiem sastāvoša trīsstūrveida zemiene pirms upes ietekas, kurā ir daudz nelielu zaru.
Delta veidojas tāpēc, ka upes straumes ātrums lejtecē samazinās, straume ir ļoti lēna, ūdens ir stāvošs un upes saneši tad nosēžas upes dibenā un pamazām krājas, kamēr tie sasniedz ūdens līmeni un jau nobloķē upei ceļu. Tad upe ir spiesta meklēt sev citu ceļu ietekai. Ar laiku arī tas aizdambējas un tā veidojas arvien jauni un jauni ceļi. Beigās izveidojas liela delta ar daudziem šādiem zariem. Deltas veidojas tikai ļoti lielām upēm, jo mazajām upēm straume ir pietiekami ātra lai saneši nevarētu nosēsties.
Garu un ūdeņainu upju deltas var sasniegt pat gigantiskus izmērus:
- Amazones — 100 000 km2;
- Ļenas — 28 500 km2;
- Volgas — 19 000 km2;
- Nīlas — 24 000 km2;
- Gangas — 105 600 km2.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 210. lpp.
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |