Uvigerīnas
Uvigerīnas Uvigerina d'Orbigny, 1826 | |
---|---|
Uvigerīna Uvigerina peregrina | |
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Globothalamea |
Kārta | Rotaliīdas (Rotaliida) |
Virsdzimta | Cassidulinoidea |
Dzimta | Uvigerinīdas (Uvigerinidae) |
Apakšdzimta | Uvigerinīnas (Uvigerininae) |
Ģints | Uvigerīnas (Uvigerina) |
Uvigerīnas (Uvigerina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1826. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Uvigerina pygmaea d'Orbigny, 1826. Ģeohronoloģiski uvigerīnas ir zināmas no vēlā eocēna (Ipras laikmets) līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir iegarena, šķērsgriezumā ieapaļa, triseriāla. Agrīnās kameras cieši piespiestas. Vēlākās kameras uzpūstas, relatīvi augstākas un retinātākas, triseriālas. Šuves ir krasas, iespiestas, nedaudz slīpas. Sieniņas veidotas no kalcīta, perforētas, to virsma ir ar gareniskām plātņveida ribām vai vadziņām. Terminālā atvere ir ar kaklu un to aptver fialīna lūpa. Atverē atrodas puscilindriska zobu plātne, kurai vienā pusē var būt izvietots spārnveida izcilnis, un kas savieno terminālo atveri ar iepriekšējās kameras atveri.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uvigerīnu ģintī ir 117 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 402 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]:
- Uvigerina aculeata d'Orbigny, 1846
- Uvigerina bortotara (Finlay, 1939) †
- Uvigerina crassa Egger, 1893
- Uvigerina dorreeni Finlay, 1939 †
- Uvigerina mata (Vella, 1961) †
- Uvigerina maynei Chapman, 1926 †
- Uvigerina mioschwageri Finlay, 1939 †
- Uvigerina miozea Finlay, 1939 †
- Uvigerina pacifica Cushman, 1925
- Uvigerina paeniteres Finlay, 1939 †
- Uvigerina peregrina Cushman, 1923
- Uvigerina pygmaea d'Orbigny, 1826
- Uvigerina rodleyi (Vella, 1963) †
- Uvigerina tuberosa Egger, 1893
- Uvigerina tutamoea (Vella, 1961) †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 525 lpp. ISBN 0-442-25937-9
- ↑ World Foraminifera Database