Vācu leģions

Vikipēdijas lapa
Vācu leģiona Bādenes pulka izsniegts apliecinājums par 100 morgenu (50 ha) zemes Kurzemē un Krievijas pilsonības piešķiršanu leitnantam Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumarmijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu).

Vācu leģions (vācu: Deutsche Legion) bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs vācu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā. Vācu leģions sastāvēja no 1. brigādes ar Baltenlandes pulku, Brandisa vienību, Pētersdorfa vienību un 2. brigādes ar Jēnas vienību, Veikmaņa vienību, Bādenes trieciena bataljonu, Mēdema nodaļu.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu leģionu Jelgavā izveidoja 1919. gada 25. augustā no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas 2. kājnieku brigādes (2. Infanterie-Brigade), 1. Gvardes Rezerves divīzijas (1. Garde-Reserve-Division) un pretlatviski noskaņotajiem Baltijas landesvēra (Baltische Landeswehr) kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem. Tās komandieris līdz 1919. gada 16. novembrim bija jūras kapteinis Pauls Zīverts.

Vācu leģiona sastāvs Bermonta-Avalova pakļautībā (1919. gada 25. oktobrī)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu leģiona kājnieku bataljona komandieris Ernsts Valdemārs fon Jēna, kritis kaujā pie Jaunjelgavas 1919. gada 19. oktobrī.

Komandieris: Jūras kapteinis Pauls Zīverts (Siewert), ģenerālštāba virsnieks: hauptmanis Oto Vageners

  • Štāba rota
  • Izlūku rota Worter
  • Jātnieku patruļa (Melderreiterzug)

Kājnieku daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu leģiona kājnieku bataljona (vēlāk pulka) komandieris hauptmanis Valters fon Mēdems ar adjutantu.
Vācu leģiona kājnieku pulka speciālo uzdevumu nodaļas komandieris hauptmanis Kords fon Brandiss.

Komandieris majors Gece (Götze)

  • Badisches Sturm—Bataillon
  • MG—Scharfschützen—Abteilung Damm
  • Regiment Baltenland
  • Abteilung von Jena
  • Mēdema nodaļa (Freikorps von Medem)
  • Brandisa speciālo uzdevumu nodaļa (Freikorps von Brandis)
  • Štefera speciālo uzdevumu nodaļa (Freikorps Stever)
  • Veikmaņa speciālo uzdevumu nodaļa (Freikorps von Weickhmann)

Kavalērijas daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kavallerie—Eskadron von Brandis
  • Kavallerie—Eskadron Baltenland
  • Kavallerie—Eskadron von Weickhmann

Artilērija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artilērijas komandieris majors Mīlencs (Mielentz)

  • Batterie Schröder
  • Artilērijas nodaļas kājnieku daļās:
    • Artillerie—Abteilung von Medem (2 baterijas)
    • Artillerie—Abteilung von Brandis (1.—3.)
    • Artillerie—Abteilung Stever (1.—3.)
    • Artillerie—Abteilung von Weickhmann (1.—3.)
    • Artillerie—Abteilung von Jena (3 baterijas)

Aviācijas divīzija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. Flieger—Division

Autotransporta nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kraftwagen—Kolonne (katrā 3 smagās automašīnas)
    • P.K. 1
    • P.K. 2

Bruņuvilciens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Panzerzug Siewert

Apgādes daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Proviant—Amt
  • Feldintendantur
  • Feldpost der Deutsche Legion
  • Feldpost 3075
  • Feldbäckerie—Kolonne 311

Apsardze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gendarmerie—Abteilung

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācu leģiona komandieri Paulu Zīvertu nogalināja 1919. gada 16. novembrī. Vācu leģionu izformēja 1919. gada 18. decembrī pēc tā ierašanās Veimāras Republikā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nigel Jones. The birth of the Nazis: How the Freikorps blazed a trail for Hitler
  • Georg Tessin. Deutsche Verbände und Truppen 1918—1939
  • Robert G. L. Waite. Vanguard of Nazism: The Free Corps Movement in Postwar Germany 1918—1923
  • Otto Wagener. Von der Heimat geächtet. Belser, Stuttgart 1920

Propagandas filma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]