Vārpa (sporta biedrība)
BSB "Vārpa" bija Latvijas PSR laikā dibināta brīvprātīgā sporta biedrība, kas 1995. gadā tika pārveidota par Lauku sporta biedrība "Vārpa".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas PSR Ministru padome 1949. gada 11. maijā pieņēma lēmumu „Par kolhozu brīvprātīgās sports biedrības ”Vārpa” organizēšanu”. Pirmā biedrības konference notika 1951. gada 26. aprīlī. 1959. gadā Valkas rajonā, izveidoja vienotu sporta klubu ”Vārpā” pēc teritoriālā principa. 1960. gadā 17. maijā kompartijas centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu „Par pasākumiem fiziskās kultūras un sporta tālākai attīstībai Latvijas PSR”. Lēmumā bija noteikts, ka jālikvidē rajonos esošās sporta organizācijas un visas funkcijas jānodod lauku sporta biedrībai ”Vārpa”. 1963. gadā “Vārpa” tika pakļauta Latvijas republikas arodbiedrību padomei. Sporta biedrība uzsāka organizēt profesionālās, nozaru spartakiādes.
1981. gadā ”Vārpa” Centrālo padomi pārveidoja par republikas padomi un iekļāva Vissavienības lauku sporta biedrības ”Urožai” sistēmā. 1987. gada 23. aprīlī Rīgā notika ”Daugava”, ”Vārpa” un ”Lokomotīve” apvienotais kopīgais plēnums, kurā izveidoja vienu — Brīvprātīgo arodbiedrību fizkultūras un sporta biedrību ”Daugava”. 1989. gada 14. martā atjaunoja brīvprātīgo arodbiedrību un valsts kooperatīvo fizkultūras un sporta biedrību ”Vārpa”. 1995. gada 10. martā “Vārpa” konferencē nolēma veidot Latvijas Lauku sporta biedrību "Vārpa".[nepieciešama atsauce] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstīja ”Vārpu” kā Sporta sabiedrisku organizāciju. Uzņēmuma reģistrs biedrību “Vārpa” likvidēja 2007. gada 17. oktobrī. Populārs pasākums “Vārpa” bija Lauku sporta spēles, tās notikušas 26 reizes, sākot no 1953. gada, pēdējo reizi 2000. gadā.
Sporta panākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vera Zozuļa bija Leikpleisidas olimpisko spēļu čempione (1980), pasaules čempione (1978). Dainis Bremze un Aigars Kriķis, pasaules čempioni (1978). Ingrīda Amantova 3. vietā Olimpiskās spēlēs Leikpleisidā. Mārtiņš Rubenis 2006. gada olimpisko spēļu Turīnā un 2014. gada Soču bronzas medaļnieks, pasaules čempionāta sudraba (2003., 2004. gadā) un bronzas medaļa (2006) ieguvējs.
Juris Silovs sudraba medaļa olimpiskās spēlēs Minhenē (1972), Monreālā (1976) bronzas medaļa. Inta Kļimoviča-Drēviņa bronzas medaļa olimpiskajās spēlēs Monreālā (1976). Māris Bružiks Eiropas čempions (1986). Jānis Bojārs PSRS čempions telpās (1981.-1983. un 1986.), Eiropas čempionātā sudraba medaļa (1982), Eiropas čempions telpās (1983.un 1984. gadā). Vineta Ikauniece (Plūksna) Eiropas kausu 4x400 m stafetē ieguvēja (1987), trīskārtēja PSRS vicečempione (1985.—1986. gadā). Edvīns Zāģeris, PSRS tautu spartakiādes čempions 400 m/b (1967).
Baiba Caune-Morzika, 2 reizes PSRS čempione (1968,1969), 2 reizes pasaules vicečempione (1968,1974). Emīlija Sonka (Putniņa) pasaules čempione (1964), 3 reizes PSRS čempione (1963, 1964, 1968).
Jānis Ciaguns PSRS čempions slalomā (1973), PSRS Tautu spartakiādes čempions (1974), PSRS kausa ieguvējs (1978).
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ilgvars Forands. Mūžs sportam. LIF. 2019. — 156 lpp.
- Latvijas sporta vēsture. I. Foranda redakcijā. Rīga: 1994. — 330 lpp.
- Alfrēds Leja. Sporta biedrība "Vārpa". Rīga: 1999. — 111 lpp.